Hronika: Linda Nemiera "Septiņi"

2011-12-15

Linda Nemiera nenoliedzami ir ļoti drosmīga. Viņa ir izdarījusi to, ko es jau sen gaidīju un ko neviens no jaunajiem latviešu autoriem, cik man zināms, pirms viņas nebija izdarījis. Nemiera fantastisko un mītisko pasauli sapludinājusi ar mūsu, latviešu, ikdienu, jo viņas romāna "Septiņi" galvenā darbība noris Rīgā.
Ir nesalīdzināmi vieglāk lasīt par fantastiskiem notikumiem kādā tālā vai pat izgudrotā zemē, jo šie notikumi mūs tieši neskar. Bet ir jābūt talantam, lai liktu šādiem notikumiem noticēt, kad tie risinās tepat blakus. Man gribētos apgalvot, ka Lindai Nemierai šāds talants piemīt, un viņa šiem notikumiem iedveš tik daudz ticamības, cik nu tas šādos apstākļos un sižetā vispār ir iespējams.

Galvenā varone Nele, kādā pasākumā sastop izskatīgo Danielu. Vīrietis viņu vilktin pievelk, un Nele nav spējīga pretoties kārdinājumam. Viena kopēja nakts ir viss, kas vajadzīgs, lai sāktos neticami un pasaules likteni izšķiroši notikumi. Seni dievi, Pirmsākuma Glabātāja, kas mitinās Pokaiņu tuvumā, mītiskas būtnes un  sargeņģeļi - tas viss sajaucas galvu reibinošā piedzīvojumā - būt vai nebūt.
 Reizēm gan lasot rodas jautājums, kāpēc gan lai Latvijā vai Igaunijā apmestos kāds skandināvu vai sengrieķu dievs? Bet varbūt šis jautājums būtu jāskata no otras puses?  Kāpēc gan tā nevarētu būt? Ar ko gan Latvija un Igaunija būtu sliktāka par jebkuru citu vietu uz zemes? Šāds jautājums nemaz nerastos,  ja darbība norisinātos Lielbritānijā vai ASV, jo esam jau pieraduši, ka tur notiek visādi brīnumi. Galu galā mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kas dod tiesības arī senajiem dieviem pārvietoties pār robežām neuzrādot pases.

Izcelšanas vērts noteikti ir arī Nemieras stāstnieces talants un valodas izjūta. Viņas valoda ir mūsdienīga, ar žargonismiem, un tieši tas to padara dzīvu un jauniešiem saprotamu. Nav jēgas noliegt, ka jaunieši runā savā slengā, tas ir dabīgi. Un ja raksta par jauniešiem, tas ir jāņem vērā.

Hronika, http://vertigagramata.blogspot.com/, 13.12.2011