Rowenny: Lorena Keita "Eņģeļu nakts"

2011-04-01

Ar Lorenas Keitas daiļradi iepazinos pavisam nejauši, jo ieguvu dāvanā viņas pirmo latviešu valodā izdoto grāmatu " Eņģeļu nakts".
Vēloties atrast vairāk informācijas par autori izrādījās, ka tādas ir ļoti maz, taču visās bildēs, kas ir norādītas dažādu mājaslapu profilos, Lorena izskatās ļoti jauna, kas mani iepriecina. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk jaunu cilvēku raksta jauniešiem domātu literatūru.
Biedē tikai viens fakts. Kritiķi šai darbu sērijai sola tikpat lielus panākumus, kā "Krēslai".

Gramata "Eņģeļu nakts" sākas ārkārtīgi intriģējoši. 1854. gads. Helstona, Anglija. Pie kamīna sēž vīrietis un zīmē sievietes attēlu.
Pēc kāda brīža lapā redzamā persona ienāk telpā, lai aprunātos ar vīrieti un lasītājs uzzina, ka viņš grasās doties prom un atstāt sievieti vienatnē.
Ainas apraksts man lika justies tik ļoti ierautai šajā man vēl nesaprotamajā piedzīvojumā. Jau no pirmās grāmatas lapas es vēlējos zināt, kas notiek, kādēļ viņi runā par tik neparastām lietām, kādēļ vīrietis dodas prom, galu galā- kas tad īsti notiek?

Nākamajā nodaļā autore liek justies apjukušai, radot ļoti lielu kontrastu starp sākumu un tālāko darbību. Viss risinās mūsdienās, skolā "Zobens & Krusts", kur darba galvenā varone Lūsinda Praisa kavē ierašanos mācību iestādē, kurā viņai nāksies pavadīt nezināmu laika periodu. Kā lasītājs vēlāk uzzina, šī skola nebūt nav parasta. Tajā mācās bērni ar problemātiskiem raksturiem, drūmu pagātni un lielākā daļa tur nosūtīta ar tiesas pavēli. Daudziem, tāpat kā Lūsijai, šī ir pēdējā iespēja laboties.

Drūmā, gotiskā atmosfēra, kas spēcīgi jūtama darba pirmajās nodaļās, mani ļoti piesaistīja. Skola aprakstīta tieši tik skarbi un nepatīkami, lai darbs neiegūtu ļoti smagu gaisotni, taču lai lasītājam būtu pilnīgi skaidrs, ka šis nav nekāds saulainais iestādījums, kur visi ir viens pret otru laipni. Skolas teritorijā ir kapsēta, kurā pilns ar veciem kapakmeņiem un apsūnojušām skulptūrām, baseins izbūvēts vecā baznīcā, kur skolēniem nākas peldēt tieši pretī paaugstinājumam, kas agrākos laikos noteikti kalpoja kā altāris.

Jau pirmajā skolas dienā Lūsija paspēj iekulties dažādās nepatikšanās, iegūt sev jaunu palamu, kā arī sakašķēties ar vienaudžiem. Jāatzīst, ka autore labi atspoguļo to, kāda ir situācija tad, kad varonis tiek emocionāli mocīts.
Par laimi, Lūsija iegūst ne tikai ienaidniekus, bet arī draugus. Izrādās, ka "Zobenā & Krustā" ne visi ir ļauni.

Protams, ir arī puiši. Kā tad bez tiem! Lūsija ir tieši īstajā vecumā un situācijā, lai vēlētos ieraudzīt princi baltā zirgā izglābjam viņu no šīs elles. Prinča kandidāti ātri vien tiek atrasti. Viens no viņiem ir tumšmatis Kams, kas pret viņu izturas ārkārtīgi draudzīgi. Otrs ir Daniels. Diemžēl, viņš neieredz Lūsiju ne acu galā, izvairās no meitenes un nevēlas ar viņu pārmīt pat pāris vārdus.
Priecē fakts, ka, atšķirībā no Krēslas, šajā darbā Lūsija nekļūst par jauno sajūsmas objektu puišu vidū. Ir tikai Kams, kas izturas mīļi, un Daniels, kas ir tikpat vēss, kā no ledusskapja izņemta zivs, taču kurā Lūsija ir neprātīgi iemīlējusies, pašai neizprotamu iemeslu dēļ.

Jāpaslavē autore par labo darba valodu, jo apraksti tiek prasmīgi papildināti ar dažādiem salīdzinājumiem, epitetiem un citiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kas padara lasīšanu daudz interesantāku un ainas- krāšņākas un spilgtākas.

Jāsaka arī paldies autorei par to, ka "noslēpumainais skaistulis" šoreiz nav vampīrs. Diemžēl, pēdējā laikā tie kļuvuši tik ļoti populāri, ka es nepatikā noskurinos ik reizi, kad dzirdu, ka iznāks vai tiks tulkota kārtējā vampīru grāmata.

Darba sižets atbilst tā uzstādījumam- jauniešu literatūra.
Būtu muļķīgi tajā rakties dziļāk par pirmo līmeni, jo darbā ir tikai viens līmenis, taču, kā atslodzes literatūra tas ļoti labi noder vakariem, kad nenāk miegs.

Jāpiemin vēl, ka darbs ir pārsātināts ar romantiku, tā kā patiks visiem tās cienītājiem, jo īpaši meitenēm. Par laimi, sižets attaisno stāstā daudz pieminēto mīlestību, jo, man ir jāatzīst, ka, ja darba sižets būtu citādāks, tad, ļoti iespējams, man šī romantikas mērce bojātu garšu.

Kopumā izlasīto grāmatu vērtēju pozitīvi, par spīti tam, ka beigas mani nebūt nesajūsmināja, jo pašai likās, ka tās ir sasteigtas un daudzas lietas netiek paskaidrotas. Ja šobrīd nemeklējat augšup vērsto literatūru, bet gribas palasīt kaut ko vienkāršu, nesarežģītu un romantisku- šī ir grāmata tieši Jums.

P.S.- lai arī cik ļauni tas neizklausītos, es tomēr ceru, ka šī grāmatu sērija negūs tik lielu popularitāti ārzemēs, kā Krēsla. Es nevēlos, lai mazās, spiedzošās fanītes man sabojātu priekšstatu arī par šo mītisko rasi.

Rowenny, www.karneola.lv, 15.03.2011.