Jekaterina Kavecka: Sallija Grīna "Mežonīgā puse"

2015-11-26

Grāmata, kuru gaidīju jau vairāk nekā gadu - kopš brīža, kad pēc izlasīšanas aizvēru pirmo daļu - "Tumšo pusi". Sērijas pirmā grāmata mani ieintriģēja tik ļoti, ka biju ļoti priecīga, kad saņēmu šo grāmatu izlasīšanai.

Būtībā šī sērija stāsta par baltasiņu un melnasiņu raganām un burvjiem, kas mīt līdzās tukšasiņiem jeb parastiem cilvēkiem. Galvenais varonis ļoti neparasts puisis Neitans: viņa māte ir baltasine, bet tēvs - varenākais melnasiņu burvis. Otrajā daļā Neitans saskaras ar arvien jaunām problēmām un grūtībām - ir jāatrod pazudušais draugs Gabriels, jāglābj mīļotā meitene Annalīsa no ļaunās melnasiņu raganas, kā arī jāattīsta savi talanti. Un līdzās ir arī briestošais karš...

Izpētot citas recenzijas, var redzēt ne mazumu diezgan skumju atsauksmju par to, ka šī daļa ir sliktāka nekā iepriekšējā, par to, cik cilvēki ir vīlušies, bet ar mani tā nebija. Tieši otrādi - jutu vilšanos, lasot "Tumšo pusi", jo tā bija tik labi noreklamēta lasāmviela, ka manas cerības izrādījās par augstām, savukārt jau zināju, ko no Sallijas Grīnas gaidīt, tāpēc "Mežonīgā puse" bija savā ziņā liels, patīkams pārsteigums. Varbūt tā arī nav labāka par pirmo grāmatu, tomēr noteikti ne sliktāka, tikai citādāka.

Vispār šādas grāmatas ir ļoti labi lasīt ceļojot. Pirmkārt, tāpēc, ka, braucot caur kādu valsti, var kavēt bezgalīgās stundas ar kādu labu, viegli un raiti lasāmu gabalu. Otrkārt, šajā stāstā iekļauts daudz pārvietošanās no vietas uz vietu, tiek minēti dažādi nosaukumi - Šveice, Francija, Vācija, Spānija, Velsa. Varētu teikt, ka šī grāmata paceļojusi vēl mazliet, jo lasīju to, braucot uz Poliju.

Ja pirmajā daļā man riebās, ka burtiski 3/4 teksta sastāv no vienkāršiem teikumiem, tad tagad šie īsie teikumi, šķiet, paātrināja grāmatas notikumu rosīšanos, lasīšanas tempu.

Tāpat "Mežonīgajā pusē" daudz labāk atklājas galvenā varoņa - Neitana - tēls. Tagad daudz labāk redzu viņa neuzticēšanos citiem, rūpes par draugiem, nervozitāti, vientulību un mīlestības trūkumu, jo visu mūžu dzīvojis bailēs.

"Labāk nedomāt par to, ko nevaru dabūt: tas vedīs taisnā ceļā lejup."

Diemžēl šajā daļā es ļoti labi izjutu to, ka Sallija Grīna it kā vēlējās sekot modei un iekļaut stāstā dažādus jau citur lasītus motīvus. Piemēram, LGBT (Lesbian, gay, bisexual & transgender) moments, kas man šajā sērijā šķiet lieks, jo Neitanam jau ir labas attiecības ar Annalīsu, kāda jēga ieviest tikpat populāro mīlas trijstūri? Tam es neredzēju jēgu.

Vēl viens jaunākās literatūras modes kliedziens ir dumpinieku sacelšanās un karš. Šoreiz ienaidnieki ir burvji un mednieki. Tas man uzreiz lika iedomāties kaut vai par tik pazīstamām grāmatām kā Kolinsas "Bada spēles" un Rotas "Citādie".

"Armiju neveido tikai karotāji."

Kopumā šī ir ļoti laba jauniešu lasāmviela un arī laba kā sērijas turpinājums. Ja pirmajā daļā maģijas likās par maz, tad tagad tā ir tieši laikā. Un, ja arī ir šis tas lieks, uz to var itin mierīgi pievērt acis, ņemot vērā, ka tēli, emocijas un notikumi ir tik  koši, ka katrā lappusē rodas domu un jūtu sajaukums.

8/10

Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com, 23.11.2015.