Līga Sproģe: Linda Nemiera (Dreimane) "Kaķis maisā"
2015-11-09
Latvijas kaķace Leonīda Fēliksa ir atgriezusies! Notikumi
„Kaķa
lāstā” bija tikai aizsākums, un ja varam uzticēties
rakstnieku solījumiem, tad no šīs sērijas varam sagaidīt pat piecas
grāmatas. Pirms pāris gadiem par tik lieliskām ziņām varēju tikai
sapņot. „Kaķis
maisā” turpina detektīva stilā ieturēto pilsētas
fantāziju pa Rīgas ielām un ne tikai.
Kopš Leo sakoda lapsa un aktivizēja viņā esošo divdabja gēnu, ir
pagājuši trīs mēneši. Šajā laikā viņa neko diži nav iesaistījusies
mistiskajā sabiedrībā vai papildinājusi zināšanas, par ko saņem
aizrādījumus no Viktorijas – baltās raganas, kas ir gan viņas
priekšniece, gan gids. Jaunajiem divdabjiem tiek nozīmēti palīgi,
kas palīdz orientēties jaunajā pasaulē, taču Leo ir pavisam slinka
skolniece.
Kā jau tas dzīvē gadās, karma nospēlē savu lomu un mums nākas
saskarties tieši ar tām lietām, no kurām tik ļoti cenšamies
izvairīties. Tā arī Leonīdai bezrūpīgā dzīve ilgi nav lemta, jo
Latvijas vilkaču baru skar nebijusi krīze. Izrādās, ka katram baram
ir teritorijas karte, kas tagad ir pazudusi un kartes glabātājs
tiek atrasts miris, iespējams, nogalināts. Karte kalpo kā barjera,
kas notur svešos ārpusē, un ja tā laikā netiks atrasta, baram draud
lielas briesmas. Jaunais vadonis Rego lūdz Leo palīdzību atrisināt
šo lietu, jo kā kaķacim, viņai piemīt noderīgas prasmes, taču kad
sāk atklāties norādes uz noziegumu, Leo attopas briesmu vidū un
sākas sacensības ar laiku, lai atrisinātu mistēriju vēl pirms
ir par vēlu.
Sērijas otrajā grāmatā nostiprinās iepriekšējās daļas detektīva
motīvs. Populārā fantāzija gandrīz vienmēr ir trillera tipa – kaut
kur jādodas, kaut kas jāaptur. „Kaķis maisā” drīzāk ierindojas
starp detektīviem – šoreiz jau sākumā tiek dota mistērija, kas ir
jāatšķetina. Stilā jūtami uzlabojumi, un arī galvenās varones
kaitinošā atteikšanās mācīties par mistisko pasauli iziet cauri
tēla attīstībai un izskatās, ka nākamajā daļā viņa beidzot būs
gatava pieņemt savu jauno būtību un neattiekties pret to tik
vieglprātīgi. Stāsts nedaudz vairāk iepazīstina ar savu mitoloģiju,
taču jautājumu vēl ir daudz.
Nedaudz no balansa izsit tas, ka diezgan pamatīgas lietas netika
pieminētas pirmajā grāmatā, taču tur visticamāk vainojams laika
atstatums. „Kaķa lāstā” viss ko zinājām par vilkačiem bija tas, ka
viņiem patīk cept šašlikus, ballēties pa Kolkas ragu un pašu
vienkāršāko drusciņu par bara hierarhiju. „Kaķis maisā” nu jau
piedāvā detalizētākus aprakstus, lai gan transformācijas teorijas
jopropjām tiek ignorētas. Man patīk vilkači, es gribu zināt! Es
gribu pasaules un mītus! Cerēsim, ka trešajā grāmatā arī Leo
beidzot gribēs visu informāciju. Ja tā būs iestrādāta sižetā, tad
arī episkās runas darbosies labāk, citādi uz vieglā fona lielas
likmes zaudē savu ticamību.
Autore savukārt joprojām liek lietā humoru, kas liek izdvest
nepieklājīgu ķiķināšanu darba vietā. Atļaušos pakārdināt, ka romāns
apskata baldriānu problēmas kaķača dzīvē. Pluss, uzreiz ir arī
redzams, kā attaisnojas pieaugušas sievietes izvēle par
protagonistu – lasītājiem nav jāizcieš visas tās mokošās frāzes par
pirmo mīlestību un iekāri no sešpadsmitgadnieces skatpunkta. Leo
ļoti labi apzinās savu seksualitāti un sauc lietas īstajos
vārdos.
Vēl pie manām nākotnes cerībām varu minēt blakus tēlu
padziļināšanu. Leo draudzenes un vecākus, kā arī darba kolēģus
vēlētos redzēt kā reālas personas, nevis kā no „Ievas” vai citu
dāmu žurnāliem nākušus personāžus. Nedrīkst jau tā mest
“maitekļus”, taču par dažām mīlestības lietām ceru, ka autore
noturēs stabilu stāju un neļausies ierastā ceļa vilinājumam. Kaut
gan nedomāju, ka tas būtu iespējams, Lindas Nemieras darbu beigas
VIENMĒR pārsteidz.
„Kaķis maisā” kopumā noteikti attaisnoja manas cerības. Autorei ir
nags uz detektīvstāstiem un sižeta pavērsieniem kā arī jokiem un
komiskām situācijām. Tieši tāds svaigums un neparastums kāds prasās
tādā noslogotā žanrā kā fantāzija. Dažkārt ir vēlams nespēlēt pēc
noteikumiem. Kas zina, kur vēl mūs aizvedīs turpinājumi, taču es
nebrīnītos, ja autorei tīri kaķiskā stilā būtu bijis ģeniāls plāns
visu šo laiku un mēs tiksim atstāti ar pavērtām mutēm.
Līga Sproģe, vilkamidzenis.wordpress.com, 2.10.2015.