Marta Sondare: Veronika Rota "Sabiedrotie"

2015-01-06

Noslēdzošā daļa pie Latvijas lasītājiem atnāca kalendārās ziemas pirmajā dienā, un visi centīgie, kuri bija atbildējuši pareizi uz Zvaigznes ABC mājaslapā izvietoto anketu, varēja grāmatu saņemt pa puscenu. To iespēju izmantoju arī es, jo man vienkārši nepatīk nepabeigtas sērijas, no kurām kaut ko neesmu lasījusi. Par pirmajām divām ir te un te (sekojoši pirmā un otrā daļa.)

Romāna darbība turpinās – kopienas ir sagrautas un Trisa, Keilabs, Kristīne, Tobiass un vēl daži dodas ārpus Čikāgas, kur vēl nekad nav spēruši savu kāju. Viņus aizved uz Biroju – ēku, kur notiek lēmumu pieņemšana sakarā ar kopienām un pavadīta dzīve. Tur visi it kā distancējas no vides, kurā ir dzīvojuši un pierod pie kopienu neesamības. Trisai tiek iedota mātes dienasgrāmata, kas dod vismaz kaut kādu saikni ar viņu, pārējie cenšas apturēt tuvojošos apokalipsi – tādēļ galvenie varoņi iesaistās kustībā, kuras pirmais mēģinājums cieš neveiksmi. Bet viņi nepadodas, un, nomainot vadoni, sasniedz mērķi. Protams, cieš daudzi. Tā tas bija noteikts arī sākumā. Bet cik stipri mēs mīlam, lai spētu kādu pasargāt?

Varu uzslavēt autori par vides maiņu – lasīt vēl vienu daļu par dzīvi kopienās un to, cik ļoti viss ir slikti, būtu diezgan garlaicīgi. Par to plusiņš. Daļēji interesanti bija arī lasīt par ģenētiski veselajiem un neveselajiem, bet līdz brīdim, kad manas smadzenes vienkārši atteicās uzņemt vēl vairāk sarežģītas informācijas. Izklausījās jau ļoti interesanti, bet tajā visā ir jāiedziļinās, lai saprast no a-z un to man nu noteikti negribējās. Bet vismaz pluss no viedokļa, ka young adult grāmatās liek kaut kādā veidā noderīgu informāciju.

Par varoņiem. Trisa man krita uz nerviem ar savu “sievietes visu zina labāk”, un tikmēr Tobiass atgādināja kādu nopeltu suni. Un tā visas grāmatas garumā. Kristīne patika ar savu kaujiniecisko garu, ka pat gandrīz neiespējamos apstākļos ir jāiet un jācīnās. Un Keilebs atstāja… nekādu iespaidu. Viņš man līdzinājās cilvēkam ar 2 pusēm – lieto katru pusi tad, kad izdevīgāk. Pat beigās viņš nekādas izjūtas neizraisīja. Gribējās no viņa kaut kādu asumiņu, kaut ko sagaidīt tādu, kas izceltu viņu uz pārējo fona.

Es nespoilerošu beigas, bet, ja ietvītosiet par “Sabiedrotajiem”, kāds jums tās noteikti sabojās. Vismaz man tā bija. Bet metode mani pārsteidza. Un vispār, ļausim runāt manam sentimentālismam – beigas kopš TĀ brīža līdz beigām ir pašas labākās kādas daļas beigas, ko esmu kādai fantāzijas triloģijai lasījusi. Protams, jāgaida Rotfuss, lai viens un divi varētu to pārsist. :D

Vērtējums: trešā daļa – 8/10, triloģija – 8/10. Lieliska dāvana kādam jaunietim – sērijas visas trīs grāmatas!

-Man uz muguras ir stikla lauska. Tā simbolizē bojājumus. Tāds… joks.

Atzīt un atzīties nav viens un tas pats.

-Tā notiek, kad sakaujas brālis ar māsu, – viņu ievainojumi ir vienādi.

Visspožākā liesma izdeg pirmā.

Marta Sondare, kurpjukaste.wordpress.com, 12.12.2014.