Sintija Markovska: Veronika Rota "Sabiedrotie"

2014-12-29

Šī pavisam noteikti ir viena no 2014. gada gaidītākajām grāmatām. Ja neskaita to, ka vienai no manām mīļākajām latviski tulkotajām sērijām pienāk beigas, tad cilvēki visapkārt to vien dara, kā runā par to, cik ļoti visi bija vīlušies ar beigām, un, protams, tas viss radīja vēl lielāku vēlmi lasīt. Tomēr tāpat kā daudzi, arī es, kad ieguvu "Sabiedrotos" rokās, nespēju atvērt pirmo lapu, baidoties no tā, kas rakstītajās rindiņās atklāsies.
Varu gan teikt pavisam droši - nemūžam nebiju iedomājusies, ka "Citādo" noslēgumu izbaudīšu tikpat daudz, cik pirmo daļu, un pat, iespējams, spēšu grāmatu novietot pie favorītu plauktiņa.

Viss ir mainījies, un pasauli, kādā Trisa dzīvoja, šķeļ dažādi grupējumi, kas vēlas gūt ietekmi baiļu un jautājumu izraibinātajā Čikāgā. Rodas jauni grupējumi, kas savstarpēji cīnās, vēloties pierādīt savu, savukārt, kad Trisai tiek piedāvāts pamest to vietu un doties ārpasaulē, viņa tam piekrīt. Taču, kad tiek gūtas pirmās atbildes un skaidrojumi, atklājas, ka nekas, ko iepriekš visi uzskatīja par realitāti, tā nemaz nav.

Noteikti ir jāsāk ar to, ka "Sabiedrotos" sāku lasīt ar divējādām sajūtām.
Pirmkārt, grāmatu gaidīju tik ilgi, ka varētu burtiski aprīt brīdī, kad ieguvu to savā īpašumā, bet tad ir arī otra puse - netīšām cilvēkiem izdevās pateikt kaut ko, kas notika grāmatas beigās, un es tiešām nevēlējos to ķerties klāt, zinot, ka mana sirds tiks salauzta miljons mazos gabaliņos. Tas arī bija iemesls, kādēļ tik ilgi lasīju, un, nē, nevaru teikt, ka man nepatika stāsts vai arī centos atrast jebkādu iemeslu, lai ķertos klāt kādai citai sen iesāktai grāmatai, jo tā nudien nebija. Kā jau minēju, "Sabiedrotie" bija vienlīdz augstā līmenī ar sērijas pirmo grāmatu.

Kādi tad bija plusi?

Teikšu, ka sākumā skeptiski lūkojos faktā, ka Veronika Rota grāmatu rakstījusi gan no Trisas, gan Tobiasa/Kvarta skatupunkta. Zinot, ka neesmu liela fane šādiem lēcieniem un vēl mazāk patīk, ja sērijā kāda no daudzajām daļām tiek rakstīta atšķirīgā manierē, šajā gadījumā biju patīkami pārsteigta ar to, cik ļoti lielu plusu deva perspektīvu dalījums. Protams, tā kā Trisa ir galvenā varone, visvairāk gaidīju nodaļas, kurās viss tika atklāts no meitenes acīm, tomēr beigas, manuprāt, no Tobiasa puses radīja pabeigtības sajūtu, ko nekas cits nespētu paveikt. Un, lai arī ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka nobeigums nebija tas labākais un autore varēja noslēgumu rakstīt daudz glītākā veidā, manuprāt, bez notikušā un bez skatupunktu dalījumiem darbs nebūtu atstājis tik lielu nospiedumu sirdī un nebūtu licis pārdomāt visu atkal un atkal, raudot pat nakts vidū.

Vēl kāds pluss, par ko esmu ļoti pateicīga autorei, jo nebiju domājusi, ka viņa to paveiks, ir skaidrojums. Jā, protams, vajadzēja būt, ka beidzot tiek izskaidrota ārējā pasaule un tas, kā radās Citādie, tomēr, ja godīgi, es nemaz nebiju gaidījusi, cik ticami viss izklausīsies. Es ilgi biju domājusi, ka visa ideja par kopienu rašanos burtiski no zila gaisa (kā tas tika skaidrots "Citādajos"), ir gaužām muļķīga, jo kurš gan būtu piekritis tam, ka pēkšņi tev tiek atņemta izvēle un ir jāpakļaujas tikai vienas kopienas noteikumiem? Bet es biju pievērusi acis, lai varētu izbaudīt sēriju, un neteicu neko pretim. Un tad kā ķieģelis man uz galvas uzkrita viss, ko biju gaidījusi gadiem ilgi.

Skaidrojumi.

Jā, Veronika Rota to izdarīja - viņa visu ideju izskaidroja, turklāt tik ticami, kā es nemūžam nebūtu iedomājusies!

Gadiem gaidītie skaidrojumi, tuvi varoņi un sirdi plosoši notikumi - tas viss Veronikai Rotai izdevās tik teicami, ka es līdz pēdējai lapai sēdēju ar aizturētu elpu, reizēm to pat nemanot.
Tāpēc varu teikt pavisam godīgi - "Sabiedrotie" bija grāmata, ko sāku lasīt, neko daudz necerot, jo zināju tik daudz cilvēku, kas lika sliktus vērtējumus, bet tad ik lappuse mani pārsteidza no jauna un jauna. Un lai arī lasīju gaužām lēni, šī grāmata tiešām bija tā vērta, lai gaidītu gadu, un es esmu laimīga, ka šī bija viena no tām sērijām, ko varēju lasīt latviski.

8/10

Sintija Markovska, readingthroughlines.blogspot.com, 23.12.2014.