Jekaterina Kavecka: Veronika Rota "Sabiedrotie"

2014-12-18

Pirmajā decembrī, kad Zvaigznes ABC veikalos parādījās triloģijas "Citādie" noslēdzošā daļa "Sabiedrotie", devos pakaļ grāmatai ar dažādām, pat pretrunīgām jūtām. Ar prieku un patīkamu satraukumu, ka beidzot turpināšu soļot blakus iemīļotajiem varoņiem. Un tad vēl sirds dziļumos radās bailes un skumjas, jo nevēlējos pieredzēt beigas, nevēlējos, lai Trisas un Tobiasa stāsts beidzas...
 
Grāmatas "Sabiedrotie" notikumi turpinās gandrīz uzreiz pēc otrās daļas - "Dumpinieku" - beigām. Karš Čikāgā ir uz laiku beidzies, kopienu sabiedrība, kurai ticēja Beatrise Priora, ir sašķelta. Tāpēc, kad Trisai piedāvā iespēju iepazīt pasauli ārpus pilsētas robežām, viņa ir tam gatava. Varbūt aiz žoga viņa un Tobiass atradīs  vienkāršu, jaunu kopīgu dzīvi, brīvu no meliem, neuzticēšanās un sāpīgām atmiņām? Tomēr drīz vien atklājas, ka viss nav tik viegli kā izskatījies iepriekš...
 
Lasot "Sabiedrotos", es ne reizi vien meklēju iemeslu, kādēļ nolikt grāmatu malā, bet ne jau tāpēc, ka man tā nepatika vai nebija pietiekami interesanti. Tieši otrādi - triloģijas noslēgums ir patiešām oriģināls, tas raisa visdažādākās pārdomas un emocijas -  liek gan smieties, gan raudāt un just, ka esi salūzis.

Šī daļa atšķiras no abām pārējām grāmatām jau ar to vien, ka nodaļas tiek rakstītas no abu galveno varoņu - Trisas un Tobiasa (jeb Kvarta) - skatapunktiem, līdz ar to romānā notiekošo var izprast no dažādu cilvēku redzesloka, un, manuprāt, tā pietrūka arī pirmajās daļās.

Triloģijas noslēgums ir pilns patiesības un tikpat daudz jaunu noslēpumu, turklāt dažreiz šķiet, ka informācijas blāķis vienkārši uzgāžas uz galvas no debesīm, kad esi tam vismazāk gatavs. Tiek atklāti šokējoši jaunumi, varoņi uzzina pat par tik elementārām lietām kā Amerikas Savienotās Valstis un lidostas, jo iepriekš neko tamlīdzīgu nav redzējuši pat sapņos.

"Cilvēce nekad nav bijusi nevainojama, tomēr ģenētiskās izmaiņas visu padarīja ļaunāku nekā jebkad."

Arī veids, kā tiek parādīts katrs varonis šajā grāmatā, ir ļoti reālistisks. Autore spēj veikli atklāt gan katra tēla labās, gan sliktās īpašības, parādīt, ka pasaule nav tikai melna vai balta un ka pat visļaunākais ienaidnieks spēj izglābt tavu dzīvību, savukārt draugs - to atņemt.

Turklāt, beidzoties karam Čikāgā, gandrīz uzreiz sākas jaunais konflikts, tikai šoreiz ar citiem bandiniekiem un karaļiem, kas pārvalda pilsētu un nevēlas atdot varu ienaidniekam, tāpēc varoņiem ne prātā nenāk palikt malā un uzsākt mierīgu dzīvi tālu prom no kādreizējām mājām.

Diemžēl tieši šajā grāmatā patiešām izjutu nāves tuvumu, un sapratu, ka visu trīs grāmatu garumā autore nežēlīgi nogalinājusi visus manus iemīļotākos varoņus, un likās, ka varēja mazliet piebremzēt ar šo nežēlību.

 Lai gan "Sabiedrotie" nav tik aizraujoša lasāmviela kā "Citādie" un neesmu pārāk apmierināta ar nobeigumu, šai grāmatai izdevās mani saraudināt tā, kā nebiju raudājusi ne pie viena cita romāna, pat ne pie "Mūsu zvaigžņu vainas" vai "Starp pelēkiem toņiem".

"Sabiedrotie" salauza manu sirdi simtos gabaliņu, parādīja, cik ļoti man patiesībā rūp šie varoņi, un es jau tagad, stundu pēc grāmatas pabeigšanas, skumstu, ka tās ir beigas, tās patiešām ir beigas.

9/10

Jekaterina Kavecka, readingthroughlines.blogspot.com, 03.12.2014.