Didzis Kukainis: Filipa Gregorija "Vētras nesēji"

2014-07-28

Sākot rakstīt šo apskatu Filipas Gregorijas jaunākajam darbam "Vētras nesēji", palūkojos vēsturē un, izrādās, ka darba pirmā daļa "Laumu bērns" tika aprakstīta tieši pirms gada, pērngad jūlijā. Šo jauniešu auditorijai paredzēto F. Gregorijas romānu sēriju "Tumsas ordenis" izdod apgāds "Zvaigzne ABC" un pateicoties apgādam, tad arī tiku pie šīs grāmatas lasīšanas un novērtēšanas iespējas.

Lasot "Vētras nesējus", nevarēju nociesties, nepieejot šim darbam drusku filosofiski, meklējot spārnotas frāzes un vērtējot šo darbu ne tik daudz pēc vēsturiskās analoģijas, cik pēc teksta dziļdomības. Un, teiksim tā, ka diezgan labi izdevās, jo, pirmkārt, autore ir izcila vārda meistare un, otrkārt, tulkotāja arīdzan ir ar gandarījumu paveikusi savu darba daļu. Jā, šādus tādus filosofiski apcerīgus domugraudus tekstā saskatīju gan, piemēram, kaut vai šo grāmatas 242. lpp.: "Varbūt visas ticības ir tikai ēnas uz sienas. Varbūt pastāv Dievs kā kamīna gaisma, bet, kad stāvam tā priekšā, mēs redzam tikai savas ēnas. Mēs redzam lielas, lēkājošas ēnas un domājam, ka tas ir Dievs, bet īstenībā skatām tikai mūsu pašu atveidu." Un šādi domugraudi tekstā pavīdēja ik pa brīdim... Šādā aspektā grāmata ir vērtējama ne vien kā kaila beletristika ar vēsturisku ievirzi un balstīta uz samērā zināmiem vēsturiskiem faktiem, bet arī kā samērā labs motivators iedziļināties tumšo viduslaiku tikpat tumšajos noslēpumos un cilvēku maldīgajos uzskatos, pieņēmumos un neziņā balstītajos aizspriedumos...

Romāns jeb, cik zināms, triloģijas otrā daļa "Vētras nesēji" ir uzskatāms par samērā vieglu literatūru, jo tomēr galvenā lasītāju auditorija ir jaunieši, bet ir viens bet - šis romāns ir tieši tas, kas ir vajadzīgs tveicīgā vasaras dienā, kad gribas kaut ko palasīt, bet uz nopietnu, analītisku vai dziļi filosofisku literatūru itin nu nemaz nenesas prāts. Šajā darbā ir apvienota mīlestība, draudzība, cilvēku neziņa un maldi, kā arī īsteni vētraini notikumi, kas sižeta līnijai liek mezgloties un vīties, lai reizumis nonāktu tādā kā bezizejā... Bet, kā labi zināms, tad pat no bezizejas ir izeja un arī grāmatā viss atrisinās samērā veiksmīgi, kaut gan šķita, ka visu iemīļotais Freize ir zudis un mūžiem... Un Išraka, kalpone, pēc Freizes pazušanas izsaka vērā ņemamu atziņu, kura mani ārkārtīgi uzrunāja tieši ar savu sirsnību, atvērtību un, jā, arī dziļo jo dziļo patiesumu:

"Mēs nekad nepasakām cilvēkiem, ka viņus mīlam, jo kā muļķi domājam, ka viņi būs kopā ar mums mūžīgi. Mēs rīkojamies tā, it kā mēs būtu nemirstīgi, bet mums vajadzētu izturēties tā, it kā mēs rīt varētu nomirt, un teikt citiem to labāko."

Grāmata "Vētras nesēji" un arī pirmā daļa "Laumu bērns" varētu būt laba dāvana pamatskolniekiem, lai ieinteresētu viņus lasīt un varbūt pat aizrautu ieinteresēties par viduslaiku tumšajiem noslēpumiem un vēsturiskajām reālijām. Kopumā šīs sērijas grāmatas vērtēju atzinīgi, jo tās spēj noturēt uzmanību, viegli un ātri lasās, kā arī nav nekā ne par daudz, ne par maz, ja vien šiem darbiem nepieiet ar pārāk literatūrkritisku vērtējumu - tieši kā reiz jauniešu auditorijai paredzēts darbs!

Un vēl - personīgi man šis darbs lika pārdomāt arī šobrīd Austrumos norisošo vardarbību pret kristiešiem, ko īsteno islāma fundamentālisti; caur "Vētras nesējiem" es pat zināmā mērā saņēmu atbildi, kādēļ tas tā notiek, kādēļ ir tāda vardarbība... Filipa Gregorija sniedz lasītājiem šādu atziņu: "Jo ienaidnieks nav otrs cilvēks, kas tic Dievam; ienaidnieks ir neziņa un cilvēki, kuri netic nekam un kuriem nekas nerūp." Viedi vārdi, patiesi viedi! Lūk, lasot jauniešu romānus, varam saņemt atbildes arīdzan uz mūsdienu politiski reliģiskajām norisēm Austrumos, tādēļ man nav iemesla šo darbu nenovērtēt samērā atzinīgi. Man patika, patiešām patika lasīt!

"Šķiet, ka sods par mūsu grēkiem ir dzīvot pasaulē, kura pilna ar neizprotamo un pār kuru valda neredzams Dievs."

P.S. Izsmeļoši un samērā analītiski par "Vētras nesējiem", varoņiem, autores ieliktajiem raksturiem, un vēsturisko faktu materiālu savā apskatā ir izteicies Ints, tas kurš Asmodeus.lv bloga saimnieks...

Didzis Kukainis, didzis.weebly.com, 28.07.2014.