Marta Sondare: Jānis Valks "Rakstu vācēja ceļš"

2014-05-06

Parasti gan uz latviešu autoru darbiem skatos ar lielām šaubām – ir gadījies pamatīgi apdedzināties. Jā, lai gan mūsdienās latvieši raksta krietni labāk, latviešu autori jau ir sevi apliecinājuši kā labi esam, tomēr vienmēr ir šaubīgs tieši pirmais romāns, ko lasītājs lasa. Nebaidieties, ar Jāņa Valka pirmo romānu “Rakstu vācēja ceļš” jā, bailes bija, bet izlasītais visu attaisnoja.

Stāsts ir par nākotni. Zinu jau zinu, visi par to tagad raksta, un lasītājiem tas jau sāk apnikt, bet neuztveriet to par galveno grāmatas būtību. Galvenais varonis ir Tago – slavens rakstu vācējs. Viņš dodas viņam uzticētās tādās kā misijās, lai atrastu kaut ko, ko meklē Impērijas vadība. pa ceļam viņš smeļas iedvesmu un zināšanas no citām tādām Impērijām un atnes to uz savējo. Lasītājs grāmatā var izsekot līdzi vienai tādai misijai- pašai apjomīgākajai, kāda vien Tago dzīvē bijusi. Tikai ir viena liela problēma – viņš nezina, kas viņam ir jāatnes, nezina, uz kurieni viņam ir jādodas – Tago par norādēm kalpo tikai 2 papīra gabali un grāmata. Vai ceļojumam atvēlētie 6 gadi, 6 mēneši un 6 dienas būs pietiekami ilgs laiks, lai Tago saprastu ceļojuma un arī dzīves būtību?

Jā, man nepatika garie apraksti. Tajos es pat dziļi neiedziļinājos, vienkārši ar acīm pāršļūcu pāri. Izlaist gan nevarēja, jo grāmatas lielākā daļa balstās tieši uz aprakstiem, kas man tik ļoti nepatīk. Bet kopumā man ir radies ļoti labs priekšstats, un, ja gadījumā autors izdomā publicēt to “mūžīgo romānu”, par kuru viņš runā pēcvārdā, es ar prieku to izlasītu. Romānā valoda ir plūstoša un raita, to ir viegli saprast un vēl vieglāk ir iztēloties attēloto.

Liela uzslava par māksliniecisko noformējumu – speciāli grāmatai uzņemtām fotogrāfijām. Visnotaļ ļoti radošs risinājums – iedzīvoties galvenā varoņa ādā. Uzslava arī par to, ka beidzot kādam fantastikas latviešu autoram mani ir izdevies saraudināt. Tie, kuri ir lasījuši šo romānu, noteikti zina, par ko es runāju.

Vērtējums: 8/10.

Nav alkatīgu vai ļaunu ceļu, par tādiem tos padara cilvēki.


Marta Sonadre, kurpjukaste.wordpress.com, 05.05.2014.