Anete Ābele: Sallija Grīna "Tumšā puse" (pirmās 2 daļas)

2014-03-06

Tā, kur ir tā rinda, kurā man jāstāv, lai turpinājumu dabūtu? :) Tā bija viena no manām pirmajām domām, kad tiku līdz pēdējai lappusei atsūtītajā pdf failā, kurā varēju gūt mazu ieskatiņu sensacionālajā grāmatā ”Tumšā puse”, kuras autore ir Sallija Grīna. Šis būs autores iecerētās triloģijas pirmais darbs un tas lasītājus sasniegs 20.martā. Izdevēji visā pasaulē šo darbu laidīs klajā vienā datumā un jau ir skaidrs, ka ekranizācija būs(tiesības šo darbu ekranizēt jau ir nopirktas). Protams, neliegšos, ka sākumā biju skeptiska, jo baidījos no tipiskajām klišejām: pārsaldinātas loves(vislabāk, ja ar mirstīgo), aizlaiku pareģojumiem, kuri sāk piepildīties, kad piedzimst viņš – izredzētais, kurš neko nenojauš un vispār ir diezgan parasts, un pelēks utt. Mīlas līnija šeit bija, bet tā bija tāda pusaudžu ”mīla”(nu, tā no sērijas, kad tev 5.klasītē ir simpātija klasesbiedru vidū) nevis kaut kāds” Romeo un Džuljeta līdz nāve mūs šķirs”, tāpēc mani tas pilnīgi nemaz nekaitināja

Galvenais varonis ir Neitans, kurš dzīvo pasaulē, kurā līdzās parastiem cilvēkiem ir melnasiņu un baltasiņu burvji un raganas. Tiesa, ne viss ir melns vai balts. Neitans ir pusasinis, vismaz pagaidām, jo viņa māte bija baltasiņu ragana, bet tēvs – melnasiņu burvis, par kuru neviens tā īsti nevēlas runāt, jo viņš ir ļoti ļauns. Un burvju padome ir tāda kā stingra valdība, kuras lēmumi pagaidām liek domāt, ka viņi atzīst tikai baltasiņu burvjus, jo otri tiek vajāti un nogalināti, bet tādi kā Neitans – nu, tie ir jāierobežo, jākontrolē un pēc iespējas ātrāk jānoskaidro, vai šie būs balti vai melni, jo jaukti tie nevar palikt. Neitanam ir divas pusmāsas(Debora un Džesika) un pusbrālis Arans, kurš, starp citu kļuva par vienu no varoņiem, kas mani ieinteresēja. Gribu zināt, kādu likteni autore viņam būs lēmusi.

Man ļoti patika tas, kā autore ir veidojusi un stāsta šo stāstu. Pirmkārt, ka viņa pamazām uzbur ainu: vispirms mazas atmiņas, tad uzzinām, ka galvenais varonis ir būrī, tad uzzinām, kas viņu uzrauga, tad par aproci. Pēc tam jau filma tiek patīta atpakaļ, pastāstot, kas vispār ir galvenais varonis un kā viņš nonācis līdz tā brīža situācijai. Otrkārt, izteiksmes veids. Tam nepiemīt pārgudrība vai kaut kādi mēģinājumi pateikt kaut ko fantastiski filozofisku ar teikumu par desmaizi. Man lasot nebija problēmu iedomāties, ka to stāsta pusaudzis. Vienā mirklī viņš ir bravūrīgs, citā – noslēgs un vientuļš. Vienu brīdi riskē, citā labāk izvēlas paklusēt. Kā es iesāku lasīt, tā pabeidzu. Neatraujoties. Nojaušu, ka diez vai šī būs dziļākā grāmata, kādu lasīšu(lai gan – kas to lai zin, ko slēpj turpinājums), taču lieku cerības, ka pārejā grāmata būs tik pat aizraujoša un ieraus mani citos Neitana piedzīvojumos. Tieši tas, kas vajadzīgs vakarā pēc darba :)

Es noteikti gribu zināt, kas notiks tālāk, jo mani visā šobrīd izlasītajā piesaistīja tieši tie sevis meklējumi. Neitana gadījumā – starp to balto un melno pusi, jo viņš jau arī saprot, ka mūžīgi viņam neizdosies palikt ”nedefinētam”. Taču, viņu moka dažādi jautājumi par tēvu un paša turpmāko likteni. Tomēr, tas sensācijas statuss mani dara uzmanīgu . Iespējams, pie vainas mans aizdomīgums, kurš kļuvis lielāks pēc manas personīgās iegrābšanās attiecībā uz citu sensāciju, kas izrādījās…

Pilnu vērtējumu varēšu sniegt tikai pēc visas grāmatas izlasīšanas. Šo intriģējošo iesākumu pārējā grāmatā var izvērst gan lieliski un aizraujoši, gan arī ne tik labi.  Pagaidām, ja man prasītu, kas notiks beigās, es…nu… varbūt varētu dot kaut kādu atbildi, bet tā būtu atbilde atbildes pēc(un gan jau garām), jo pagaidām nav nekādu sarkano gaismu un signālu, kas teiktu, ka ”nu, beigās būs tā un šitā”. Pagaidām nav paredzami. Gaidīsim. Redzēsim.

Anete Ābele, happynorelle.wordpress.com, 05.03.2014.