Anete Ābele: Stīvens Kings "Kerija"

2012-12-20

" Kerija ” ir autora  Stīvena Kinga pirmais romāns. Šis ir arī pirmais Kinga darbs, kuru es lasu. Grāmata ir plāna un tāpēc man tās izlasīšana prasīja divas naktis. Taču, emociju pēcgarša palikusi joprojām. Tā kā neesmu lasījusi citus Kinga darbus, tad nezinu vai tas ir viņa stils un rokraksts, vai vienkārši šī konkrētā darba īpatnība, bet viss, ko viņš aprakstījis man šķita drausmīgs tāpēc, ka es to varēju iedomāties reāli notiekam. Labi, Kerijas spējas man būtu grūtāk iedomāties realitātē, taču skolnieku nežēlību pret citādajiem un cilvēkus, kuri ir reliģiskie fanāti, gan man nebija nekādas problēmas iedomāties realitātē. Drausmīgi ir arī tas, cik tālu cilvēki ir gatavi iet, lai otru pazemotu.

Kerija Vaita ir meitene, kuru uzaudzinājusi māte – reliģiskā fanāte. Kā jau zinām – reliģiskais fanātisms nekad nav laba lieta. Tāpat zinām, ka savus vecākus izvēlēties nevaram, tāpēc Kerija neko nevarēja mainīt, ka viņai tāda māte. Kerija ir citādāka kā viņas klases biedri, taču ļoti vēlas būt tāda pati kā citi. Klasesbiedri, protams, ņirgājas par Keriju katru viņas dzīves dienu. Precizēšu – klases biedrenes pārsvarā ir tās, kuras ņirgājas. Dažādu notikumu rezultātā Kerija tiek uzaicināta uz skolas balli. Sakot savu ”jā” viņa vēl nenojauš, ka tā izvērtīsies par nakti, kuru neviens neaizmirsīs.

Ņirgāšanās par atšķirīgajiem skolā vienmēr ir bijusi aktuāla un sāpīga problēma. Vienalga, kas ir šī atšķirība – savādāks ģērbšanās stils, nav tik daudz naudas kā citiem, savādāks izskats(lielāks deguns, brilles utt) utt. Grāmatas sākumā aprakstītā aina dušās man šķita viena no drausmīgākajām ainām visā darbā. Man skolas laikā palaimējās – biju pelēkā pele, neizcēlos un par mani neviens neņirgājās. Tāpēc man nav nojausmas kādai ellei iziet cauri tie, kuriem tā nepaveicas, bet ticu, ka ir cilvēka pacietības mērs nav bezgalīgs. Patiesībā, Kerija ir ļoti reālistisks tēls, jo es domāju, ka mūsdienās pasaulē ir ne viens vien jaunietis, kuram situācija ir tieši kā Kerijai – pazemošana skolā, arī mājās situācija nav spoža…

Autoram ir laba valoda. Man ļoti patika, ka iztikts bez liekvārdības – nav garu, ar galvenajiem varoņiem tieši nesaisītu, pārspriedumu par…kaut ko. Turklāt, ik pa laikam autors uzrakstījis tādas košas, interesantas un drosmīgas frāzes, salīdzinājumus utt. Lasot šo grāmatu manī virmoja dažādas emocijas: man bija žēl Kerijas, man bija dusmas uz viņas māti par fanātismu, man bija šoks par meiteņu nežēlību pret Keriju, man bija mazs prieciņš, kad skolas direktors viena uzpūtīgā skuķa tēvu pie vietas nolika utt. Nebija tāds brīdis, kurā man būtu vienalga un es lasītu tālāk tikai lasīšanas pēc. Tas ir grāmatas pluss – tā rada emocijas lasītājā. Vēl varu piebilst, ka šis darbs ir ekranizēts(1976.gada filma ar tādu pašu nosaukumu).

Šis ir darbs, kura galvenie varoņi pārkāpj tās trauslās robežas, aiz kurām vairs nav atpakaļceļa. Lieki teikt, ka šim darba nav laimīgu beigu.

Mans vērtējums: 9/10  (grāmatu iesaku ne tikai Kinga faniem)

Anete Ābele, http://happynorelle.wordpress.com, 20.12.2012.