Lāsma Markeviča: Stīvens Kings "Kerija"

2012-12-20

Tieši šausmu romāns „ Kerija ”, kas nupat, nupat arī nonācis pie latviešu lasītājiem, pavēra jaunajam rakstniekam Stīvenam Kingam durvis uz slavena un ietekmīga rakstnieka karjeru. Nu jau gandrīz četrdesmit gadus cilvēki visā pasaulē Stīvenu Kingu dēvē par „šausmu karali”, pēc viņa darbu motīviem ir uzņemtas vairākas filmas. Kinga pirmais romāns, protams, nav izņēmums – 2013. gada pavasarī uz lielajiem ekrāniem nonāks kārtējā „Kerijas” ekranizācija.

Kerija Vaita ir vienaudžu nesaprasta un atstumta jauna meitene, kuras iekšienē snauž mežonīgs spēks. Kad jau sāk šķist, ka Kerijas dzīvē viss nokārtosies un cilvēki sāks viņu pieņemt, tiek izdarīta vēl pēdējā pārestība, bet ar to pietiek, lai atmodinātu Kerijas spēku un liktu meitenei meklēt atriebību.

Kā citi Kinga darbi, arī šis mani atstāja, nelielā apmulsumā kasot aiz auss un kārtējo reizi pārliecinoties, ka Kings kā rakstnieks ir galīgi traks. Bet man tas patīk. Man patīk, ka Kings ir nedaudz dulls, ka viņš šķietami bez bailēm iekāpj tādās teritorijās, kuras šķērsot citi ilgi vilcinātos. Piemēram, man šķiet, ka reti kurš vīrietis uzdrošinātos runāt par tādām tēmām kā mēnešreizes. Un Kings nav autors, kas kaut ko dara maigi un saudzīgi. Kerijai pirmās mēnešreizes ir pazemojošas un morāli traumējošas, tās tiek izmantotas par ieganstu, lai pārējie kārtējo reizi pazemotu biklo meiteni.

Arī „Kerijā” kā citos Kinga darbos lielākais ļaunums nāk no pavisam tuvas un šķietami pazīstamas vietas – paša cilvēka. Kerijas paveiktais netuvu nebija tik šaušalīgs, kā viņas mātes Mārgaretas, reliģiskās fanātiķes, tumsonība vai meitenes klases biedru nežēlība. Es nevienu mirkli nevainoju Keriju, neuztvēru viņu kā galveno ļaundari. Grāmatas nobeigums loģisks iznākums pārējo varoņu rīcībai attiecībā uz Keriju. Meitene bija kā nospriegota virve, kas kuru katru mirkli plīsīs, bet posts bija nasta, ko tā turēja.

Manuprāt, katrs savā mūžā ir sastapies ar vienaudžu vardarbību - bijis aculiecinieks vai upuris, varbūt pats pāridarītājs. „Kerijā” aprakstītie notikumi ir rakstnieka iztēles auglis, bet tas tomēr liek aizdomāties un vilkt paralēles ar asiņainajiem notikumiem okeāna otrā krastā., kas diemžēl notiek arvien biežāk un biežāk. Daudz sīku ļaundarību var sēt milzīgu postu, bet viens labs darbs – dāvāt cerību un vērst pasauli labāku.

Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com, 20.12.2012.

Lasītāju atsauksmes