Lāsma Markeviča: Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

2012-10-08

2001. gadā iznāca Nīla Geimena, slavenā komiksa „Sandman” „tēva”, romāns „ Amerikāņu dievi ”, kas sacēla īstu vētru literatūras pasaulē un nolasīja pamatīgu balvu „groziņu”. Nupat šī grāmata nonāca arī pie latviešu lasītājiem.

Amerika nav laba zeme dieviem. Šeit cilvēki ir pārāk aizrāvušies ar naudas pelnīšanu un īslaicīgām izklaidēm, lai veltītu laiku senču ticībai un to dievu pielūgšanai. Un ko tad dieviem darīt, ja ne pašiem mēģināt savilkt galus kopā un cīnīties par izdzīvošanu? Turklāt vēl jāizbrīvē savs pleķītis krāšņajā dievu barā, jo Amerikā mīt ne vien vecie dievi, bet arī pavisam jaunas dievības, piemēram, tehnozēns un televīzijas dieviete.

Galvenais varonis Ēna ir nonācis teju vai sliktā jokā par labo un slikto ziņu. „Labā ziņa – tiksi ātrāk brīvībā. Sliktā – tava sieva ir mirusi, ” saka cietuma apsargs Vilsons. Pēc izkļūšanas brīvībā Ēna, protams, dodas mājup – apbērēt sievu, kaut kā mēģināt sākt visu no jauna – bet pēc īsta riņķa danča lidostā viņš sastop misteru Trešdienu, kurš laipni piedāvā miesassarga amatu. Lai gan savādais, brīžiem pat nepatīkamais kungs Ēnam nepatīk , viņš tomēr piekrīt, nenojauzdams, kur patiesībā iesaistās.

Kaut kas tāds iespējams tikai Amerikā, kur kā katlā sajaucas visu rasu un tautību pārstāvji, to domas, uzskati, tradīcijas un, jā, arī ticības. Tas, kas iznāk laukā, ir visīstākā mozaīka, bet, vai tādēļ mazāk skaista un vērtīga?

„Amerikāņu dievus” vajadzētu pārdot tāpat kā cigaretes – ar brīdinājumu uz vāka. „Uzmanību – liek apšaubīt realitāti!” vai „Turēt pa gabalu no bērniem!” (vardarbības, seksa un visai augstā domu lidojuma, ko nenobriedis prāts diezin vai saprastu, dēļ). „Amerikāņu dievi” no vieglās literatūras ir vēl tālāk kā Ņujorka no Sanfrancisko, bet lasīt šo darbu nesagādā nekādas grūtības. Grāmatu lasīju ar prieku, degot nepacietībā, kad pienāks tā dienas daļa, ko veltīšu Ēnas neparastajam, pat baisajam ceļojumam cauri Amerikai.

Izlasījusi „Amerikāņu dievus” jūtos kā izbraukājusi teju vai pusi Amerikas nedēļas laikā, un tagad cieši turēšos pie pārliecības, ka šajā valstī var sastapt īstus dievus, kuri noslēpušies krāsainajā cilvēku burzmā. Kas zina, varbūt nedaudz šaubīgā paskata ubags, kuram tu šodien pagāji garām, ir pats Odins, bet valdzinošā sieviete īsajos svārciņos un iespaidīgajās augstpapēdenēs– pati mīlas dieviete?

Dažs var nikni purpināt, ka Geimens ir noblēdījis sākumu sasolīto vētru un piemirsis populārākos dievus, bet man šķiet, ka galvenais tomer ir ceļš, ko Ēna veica pats sevī, varoņa izaugsme. Turklāt kāda gan dieviem, ko mūsdienās joprojām pielūdz miljoniem cilvēku, daļa gar dažu vecu gaiļu plūkšanos?

Šī grāmata noteikti būs saldais ēdiens jebkuram mitoloģijas fanam. Manuprāt, pat cilvēki, kas ar mitoloģiju ir uz „jūs”, noteikti iemīlēs šo grāmatu un varbūt pat sāks interesēties par senajām dievībām.

Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com, 6.10.2012.