Anda Jansone: Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

2012-09-28

Pulkstenis rādija 2.05 naktī, kad aizvēru pēdējo grāmatas " Amerikāņu dievi " lapaspusi. Dievi bija izplosījušies, vētra norimusi un vismaz uz brīdi – iestājies miers. Tikai ne manā prāta, jo Amerikāņu dievi tajā bija sacēluši vēl lielākas nekārtības, nekā grāmatā.

Ja rokās nonāk darbs, kas kļuvis teju par desmitgades meteorītu (pirmo reizi izdots ASV 2001. gadā), tad pret grāmatu gribot negribot rodas tāda kā pietāte. Jo šis nav parasts stāsts, bet gan veltījums mitoloģijas pasaulei, kas iesniedzas gadsimtiem senā vēsturē.

Meistarīgi spēlējoties ar mums zināmajiem priekšstatiem par dažādu tautu mitoloģijas varoņiem, Nīls Geimens mums burtiski iedod ar āmuru pa pieri – tie viss nemīt leģendās, bet ir reāli (nu gandrīz) cilvēki.

Kā savā dziesmā dzied Joan Osbourne:
“What if God was one of us?
Just a slob like one of us
Just a stranger on the bus”

Amerikāņu dievos tiešām atklājas visās pārdabisko būtņu cilvēciskajās vājībās – tiekšanās pēc varas, lai ko tas maksātu; nenovīdība; skaudība; viltīgums; slinkums; aptaukošanās (ar ko kā izrādās mocās Lieldienas!) un pat alkoholisms. Viņi (dievi) ir tikpat ievainojami, nepārliecināti, apjukuši un nobijušies kā ikviena cilvēciska būtne. Interesanti, ka paši cilvēki arī noveduši dievus līdz šadam cilvēcisko vājību līmenim – dievi kļūst aizvien vājāki, līdzko tos vairs neviens neatceras un nepielūdz. Gluži kā dzīvē vīlies cilvēks, viņi krīt aizvien dziļākā depresijā un … palaižas. Sajūk prātā, nodzeras, kaujas, apvainojas uz visu pasauli. Un tieši tas pievelk stāstā, kuru lasot, rodas sajūta, ka tā ir nevis izdomāta fikcija, bet gan patiess stāsts, kas brīžiem pārtop sapnī.

Iešana dziļāk dažādos apziņas līmeņos laikam ir tas, kas šajā darbā man izraisa līdzību ar vienu manām mīļākajām filmām –  režisora Kristofera Nolana Pirmsākumu (Inception). Grāmatas galveņā varoņa Ēnas sagrozītā realitātes uztvere, līdzīgi kā Pirmsākumā, nemitīgi liek uzdot jautājumu – vai viņš tiešām to piedzīvo, vai visus sireālos notikumus uzbur viņa prāts, kuru ietekmē meistarīga un neredzama roka. Un kā viņš spēj visu pārdabisko uztver ar bērna cienīgu neizbrīnu par lietām, kur ikviens pieaugušais sajuktu prātā no redzētā pretrunām vien. Beigās atstājot lasītāja prātā viesuli – un vai beigas ir īstas vai tās uzbūris Ēnas prāts?

Amerikāņu dievi ir spēcīgs darbs, kas nevar atstāt vienaldzīgu. Nīls Geimans ar šo fantastisko grāmatu ir ielicis spēcīgu pamatakmeni fantastikas skeptiķu dvēselēs un neviens, ticiet man, neviens, izlasot šo darbu nespēs nedomāt par to vizmaz vēl vairākas dienas pēc grāmatas nolikšanas plauktā. Tāpat kā paša Geimana iedvesmas darbi, kuri atstājuši paliekošu iespaidu jau bērnībā – Gredzenu pavēlnieks, Nārnijas hronikas un Alise Brīnumzemē, arī viņa paša radītais, nebaidīšos teikt, episkais stāsts, atstās neidzēšamu literatūras pasaulē.

Anda Jansone, http://andasstuff.wordpress.lv, 28.09.2012.