Lāsma Markeviča: Ursula K. le Gvina "Tumsas kreisā roka"

2012-09-18

Paņemot rokās Ursulas le Gvinas „ Tumsas kreiso roku ”, pārņem sajūta, ka turi nevis vienkāršu grāmatu, bet gan īstu mākslas darbu. Vāks (starp citu pašmāju mākslinieka veikums), šrifts un teksts saslēdzas kopā vienā veselumā, liekot justies nedaudz īpašam, jo tu esi neliela mākslas darba īpašnieks. Reta un īpaša sajūta. Tā mani ir apciemojusi vien divas reizes – ar „Tumsas kreiso roku” un Hermaņa Melvila „Mobiju Diku” (stāv atlikta lasāmo grāmatu kaudzītē).

„Tumsas kreisā roka” vēsta par starpplanētu savienības Ekumēnes sūtņa Dženli Ai ceļu pa planētu Ziema, nesot savu vēstījumu tās iedzīvotājiem. Viņam nākas sastapties un pieņemt savādo, izprast kultūru, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet līdzīga mūsēja, tomēr pašos pamatos ir pilnīgi savādāka, kalpot par bandinieku varas spēlēs un ne reizi vien sāpīgi izjust nodevību.

Mani ļoti piesaistīja Ursulas K. le Gvinas doma par to, ka uz Ziemas nepastāv dalījums dzimumos - nav vīriešu un sieviešu. Ik viens var mīlēt un tik mīlēts un nesaņemt nosodījumu par to. It kā šim faktam vajadzētu radīt utopiju, kur valda mīlestība un visi ir pilnīgi vienlīdzīgi, tomēr cilvēks vienmēr atradīs iemeslu strīdiem. Reliģija, pārliecība, politiskā piederība vai izcelsme- arī šajā aukstuma zemē valda nežēlība, un Dženli Ai to nākas izciest uz savas ādas.

Manuprāt, romānu „Tumsas kreisā roka” katrs saskatīs ko pats vēlēsies. Vai tā būtu politika, vai mīlestību un aizkustinoša draudzība, vai ideja, kas liek aizdomāties par to, kā iekārtota mūsu pasaule. Katram būs taisnība.

Lai pilnībā izprastu romānu „Tumsas kreisā roka”, ar vienu lasīšanas reizi nepietiek. Šī ir viena no tām lieliskajām grāmatām, pie kurām atkal atgriezties un ļaut, lai tā pārsteidz, māca un saviļņo no jauna. Es varu droši apgalvot, ka „Tumsas kreisā” roka man vēl nav atklājusi visus tās noslēpumus, un ceru, ka kādu dienu atgriezīšos pie šīs grāmatas.Tā būs īsts saldais ēdiens katram rūdītam fantāzijas un fantastikas žanru cienītājam.

„Tumsas kreiso” roku ieteiktu izlasīt katram, kurš uzskata, ka fantāzijas un fantastikas žanros neko vairāk par mīlas izsalkušiem, dumpīgiem jauniešiem un vampīriem neatrast. Lai saprot, ka ir kaut kas vairāk. Fantāzija ir metafora, kas ļauj atklāt pasauli no cita skatu punkta. Viss, kas jādara – jāļaujas.

Lāsma Markeviča, http://greeneyesnevertells.jimdo.com, 17.09.2012.