Ints Valcis: Ursula K. le Gvina "Tumsas kreisā roka"

2012-09-13

Tiešām brīnums, bet tāds zinātniskās fantastikas tārps kā es nemaz nebija šo grāmatu izlasījis. Nē, nu nav jau tā, ka neko nebūtu dzirdējis par autori, kurš gan nav lasījis Jūrzemes burvja ciklu. Ir nācies lasīt vēl pāris viņas darbus, un vispārēja informācija par viņas darbu lielākajiem cikliem man bija. Tā kā Zvaigzne ABC bija izdevusi šo grāmatu latviešu valodā, tad vienkārši nevarēju atturēties un izlasīju “ Tumsas kreiso roku ”.

Šī grāmata ir piederīga tā saucamajam Hainiš Ciklam, kurā ietilpst sešas noveles un septiņpadsmit stāstiņi. Šo ciklu caurvij stāsts par kādu starpgalaktiku civilizāciju, kas nometinājusi cilvēkus uz daudzām planētām Zemi ieskaitot. Tomēr pēc šīs civilizācijas sabrukuma saikne starp pasaulēm pazudusi, un tikai tagad Ekumene mēģina savākt visas pasaules vienotā saimē.

Planēta Ziema, pašu iezemiešu valodā saukta par Getenu, ir astoņdesmit ceturtā planēta, kura ir Ekumenes kandidāte. Iekļaušanas procesam ir noteiktas tradīcijas, un viena no tām ir, ka sūtnis uz planētu dodas viens pats. Šis sūtnis ir Dženli Ai, kura uzdevums ir pārliecināt Getenas iedzīvotājus iekļauties Ekumenē.

Viss jau būtu pavisam vienkārši, ja vien Getenas iedzīvotāji nebūtu androgīni jeb cilvēki, kuriem nav tāda jēdziena kā vīrietis vai sieviete. Viņiem dzimums ir cikliska padarīšana, tas viss nedaudz traucē sūtnim izprast vietējos cilvēkus, jo mēs visu savu saskarsmi esam pieraduši klasificēt šajās kategorijās. Arī vietējā valdība nebūt neraujas uz Ekumeni, viņi riskē ar savu reputāciju, noticot meliem viņi iedragās savu šifgretoru. Kad Dženli Ai šķietamais laba vēlētājs, un premjerministrs Estravens tiek patriekts no valsts kā nodevējs, situācija saasinās, un nākas meklēt jaunus ceļu.

Šie jaunie iespēju meklējuma liek Ekumenes sūtnim doties ceļā un iepazīt Ziemas pasauli ar visām tās niansēm. Gan tehnoloģiju stagnāciju, gan telepātiem, parastos iedzīvotājus, viņu attieksmi pret dzīvi. Šī grāmata nelutina ar kauju aprakstiem, kariem un konfliktiem. Iespējams, tāpēc ka uz Ziemas netiek nodalīts vīrišķais un sievišķais. Visi konflikti te tiek risināti ar politiskām metodēm, kas Zemes iedzīvotājam ne vienmēr ir saprotami. Toties šeit dominē galveno varoņu mēģinājumi izprast pilnīgi svešu kultūru. Lai arī šeit ir gan monarhija, gan padomju birokrātija, tās tomēr nav tādas kā uz Zemes. Liels uzsvars tiek likts arī uz vietējo reliģiju, Viens no tiem Handdara ir Taoisma paveids, otrs Jomešta balstās uz vēlmi iegūt absolūtu informāciju.

Kopumā grāmata ieinteresēja, un domāju, ka pāris gadu laikā tiks izlasīts viss šis cikls. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Pirmkārt, par veco labo zinātnisko fantastiku, kur kosmosa kuģi netiek izmantoti tikai pasaulei. Otrkārt, par detalizēto pasauli, kas spēj aizraut lasītāju un likt padomāt .

Ints Valcis, http://asmodeus.lv, 12.09.2012.