Ilze Lipska: Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

2012-09-12

Sakiet, cik daudz ir grāmatu, ap kurām ir sacelta tik liela ažiotāža un kuras cilvēki nevar sagaidīt, kad varēs dabūt savos nagos? Vispār jāsaka, maz ne? Un lai arī kopš Krēslas panākumiem vampīrromāni tiek štancēti daudz, cerot, ka paspēs ielekt laiviņā (arī Harijam Poteram līdzīgo romānu taču bija kāda čupa, ne?), tomēr tik augstu vairs neviens no tiem netiek, un klusībā pazūd sarkanajā jūrā...

Šis nav vampīrromāns. Ja nu kāds tā paspēja padomāt. Bet gaidīts un slavēts romāns gan.

Nīls Geimens " Amerikāņu dievi ". Es ar Geimenu nebiju pazīstama. Pat dzirdējusi tādu nebiju, jā, atzīstos. Bet, tā kā Zvaigzne ABC tik ilgi marinēja grāmatas izdošanu, un cilvēki bija nogaidījušies, kad beidzot tā iznāks, tad arī mani paspēja ievilkt gaidītāju pulkā - kas tad tas tāds būs. Protams. Varēju taču lasīt orģinālvalodā. Kā nekā darbs sarakstīts 2001. gadā. Bet laika meklēt nav, un lai nu ko, bet pacietību esmu iemācījusies. Un tulkojums šis tiešām labs. Sižets aizraujošs. Neko priekšā nedrīkst stāstīt, lai saglabājas intriga lasot, kurš ar ko un kāpēc būs vainīgs, kāpēc viss ir tieši tā, kā ir.

Grāmata jau var teikt mēnesi bija pieejama kā e-grāmata, bet nu ir arī taustāmā formātā. Vispār klusībā ceru, ka turpmāk grāmatas abos formātos varētu iznākt reizē... Jo es vienmēr dodu priekšroku turēt grāmatu rokās, apostīt to... kaut gan jāsaka, mūsdienu grāmatām aromāts ir ļoti neitrāls (ak, kā man patīk vecu grāmatu smarža!). Bet lai nu kā, ir bijušas grāmatas, ko esmu lasījusi datorā, jo sagaidīt izdošanu nebija iespējams. Varbūt.. ja es tikšu pie .... tā, nu es izcelšos. :D Kā sauca tās e-grāmatu lasīšanas ierīces? Vārdu sakot, kad es pie tādas tikšu, varbūt mainīšu domas un iemīlēšos, kļūšu atkarīga, ka nez cik tūkstošus lappušu var iebāzt somā un nejust svaru.

Bet nu pie grāmatas! Nespēju atrauties, kamēr nebiju tikusi līdz beigām.

Atzīšos arī, ka dažās vietās nopietni aizdomājos par to, vai šai grāmatai nevajadzētu vecuma barjeru uzlikt. Gluži kā filmām. Ieteicamas no 12 vai no 16 gadiem. Ja ķēros klāt grāmatai ar domu, ka šī noteikti būs tāda jauniešu fantāzijas grāmata, tad beigās izrādījās... nē, kādās nu beigās, pirmajās simts lappusēs jau tas tapa skaidrs, ka tā nav grāmata bērniem. Un, tā kā man mājās vēl nav pusaudžu, nezinu, kādi ir tie jaunieši mūsdienās, bet izejot no savas pieredzes, grāmatai liktu 16 gadu barjeru. Smejieties vien, bet es tiešām atceros vienu darbu, ko man iedeva lasīt, kad man bija 13 vai 14 gadi, īsti neatceros, un es nebiju gatava tādiem dzimumdzīves aprakstiem. Iespējams... mūsdienās ar jaunatni ir savādāk. Nepārprotiet, neesmu par to, ka jauniešiem jālasa naivas un tikumīgas grāmatas, bet arī gluži perversijas nebūtu jālasa... Tāpat pienāks laiks, kad tādas uzzinās. Hmmm... nav jau grāmata perversa nav, vien tās dažas ainas mani paņēma uz izbrīnu, noteikti tāpēc vien, ka biju iedomājusies - šī ir jauniešu grāmata, kuras mērķauditorija ir Harija Potera fani. (varat pasmieties)

Ak, nu man ir sajūta, ka saputrojos, jo aizdomājos par šo jautājumu no cita skatu punkta. Lasot "Rīsumāti", mani dziļi aizskāra tie apraksti, ko japāņu kareivji darījuši ar ķīniešu sievietēm. Briesmīgi. Ilgi man tas neizgāja no prāta, un pretīgi palika, to iedomājoties. Un nu jautājums - vēsture ir tāda kāda ir - bet vai tāpēc tā jāpadara rožaināka? Un varbūt tāpat ir ar perversijām? Tāda nu tā pasaule ir, un nav ko uz to skatīties caur rozā brillēm? Bet man kā mammai laikam tomēr gribētos to vecuma barjeru. NE konkrēti par grāmatu, nē, bet vispārīgi runājot par šo jautājumu. Pasaule ir jāatklāj pamazām, un jāsāk ir ar skaisto. Jā, būs jāredz arī neglītais, bet jāiemācās, ka arī skaistais nepazūd. Un mūsu izvēle ir - uz ko skatīties un ko vairot šajā pasaulē.

Labi, labi, muļķīga ir doma par vecuma barjeru grāmatām. Īstais risinājums taču ir pavisam vienkāršs. Pirms dod grāmatu bērnam, vienkārši izlasi to un zini, kas tur ir. Kā arī par grāmatām runājiet. Un viss būs kārtībā.

Interesants jautājums grāmatā apskatīts - kas ir dievi, kur tie radušies un kā tie ceļo. Reliģijas antropoloģija man vispār šķiet viens no aizraujošākajiem tematiem, žēl, ka Latvijā neviena augstskola nepiedāvā ko tādu apgūt padziļināti, bet tas mazumiņš, kas mums ir (ceru, ka vēl joprojām ir) filozofijas fakultātē ir fantastisks! Mani ievilka un ārā nepalaida.

Geimens arī ievelk - gribas pētīt un uzzināt vairāk, gan par skandināvu mitoloģiju, gan par cilvēka psihi kā tādu - kāpēc cilvēkam ir vajadzīgs dievs? Un dievam vajadzīgs cilvēks? Mūsdienās izdzirdot vārdu "dievs" uzreiz tas tiek piesaistīts kādai reliģijai. Bet vai tā tiešām ir? Geimena aprakstītie mūsdienu dievi (viņš NOTEIKTI ir ietekmējies no Nostradamusa tekstiem!) sakiet ko gribat, bet patiešām VAR tikt iecelti dievu kārtā, jo kas tad galu galā raksturo dievišķo? Viena no lietām ir - pielūgsme. Tehnoloģijas dievs mūsdienās ir pats varenākais, vai tad tā nav?

Patiks jums tā grāmata, patiks, ja reiz esat tik tālu tikuši un izlasījuši visu, ko esmu sarakstījusi - PATIKS! :) Ir daudz interesantu pārdomu tematu, ir aizraujošs, spraigs sižets, kas neatslābst ne mirkli, un valoda, patiešām laba valoda.

Šovakar, ēdot vakariņas, ja spējat, padomājiet par šo: pasaulē badu cieš lielāks skaits bērnu, nekā to spēj aptvert prāts; šis skaitlis ir tik liels, ka miljons turp vai šurp nemaz nebūtu nekāda kļūda. Domājot par to, jums varbūt uzmāksies neomulības sajūta, taču jūs tik un tā turpināsiet ēst savas vakariņas. (..)
Cilvēks nav sala, paziņoja Donns un kļūdījās. Ja mēs nebūtu salas, tad pazustu, noslīktu cits cita traģēdijās. Mēs esam izolēti (nošķirti kā salas, tātad salas) no svešām traģēdijām salas īpatnību dēļ un tāpēc, ka vēsture nemitīgi atkārtojas. (..)
Novilkuši robežlīniju ap sāpju mirkļiem, paliekam savās salās, un tie mūs neskar.

(P.S. Šis citāts mani aizķēra UN laikam jāizlasa Zimmels. Un jāizdomā - cilvēks ir vai nav sala.)

Interesanti, vai Geimens apzināti ir metis līkumu slavenākajai dievu saimei no Olimpa kalna? Tā jau ir - par sengrieķu un romiešu dieviem ir rakstīts daudz. Bet dievu pasaulē taču ir TIK DAUDZ! Mazums, cik dieviem Tu šodien pagāji garām....

Lai kur Cilvēks ietu, Dievu viņš ņem līdzi... Dievišķo. Cilvēcīgais bez Dievišķā varbūt nemaz nepastāv, lūk pēdējais jautājums pārdomām.

Ilze Lipska, http://www.gramatplaukts.lv, 12.09.2012.