Mairita Gurova: Nīls Geimens "Amerikāņu dievi"

2012-09-03

Galvenais varonis, vienkāršs amerikāņu puisis, Ēna tiek ātrāk izlaists no cietuma, lai paspētu uz sievas Loras bērēm. Lidmašīnā viņš iepazīstas ar īpatnēju vīru, kurš sevi dēvē par misteru Trešdienu, kurš Ēnam piedāvā darbu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma atkratīties no uzmācīgā vīreļa, Ēna piekrīt strādāt par Trešdienas šoferi un palīgu. Viss kļūst aizvien savādāks pēc Černoboga un trīs māsu apciemojuma. Ēna redz savādus sapņus, uzrodas mirusī Lora, viņš tiek nolaupīts, ar viņu runā televizors, abi ar Trešdienu izkrāpj naudu pie bankas…. Ēnam ļoti gribas izvairīties no nepatikšanām, bet viņš nokļūst pašā nepatikšanu epicentrā. Lai cik neticami viss liktos, atliek vien ticēt. Tuvojas vētra: gaidāma cīņa starp vecajiem un jaunajiem dieviem.

Ļoti grūti uzrakstīt par šo fantasy romānu tā, lai raksts nebūtu pilns ar spoileriem. Man nebija nekāda priekšstata un cerību attiecībā uz “ Amerikāņu dieviem ”, vienkārši pakļāvos vispārinātiem slavinājumiem. Un jāsaka, ka nenožēloju. Romāns ir lielisks, asprātīgi un veikli uzrakstīts, notikumu pavērsieni pārsteidz. Vienlaikus Geimens liek padomāt par mūsu patērētāj-sabiedrības tukšumu un trulumu. Jaunie dievi jūtas vareni (Pilsēta, interneta, telefona, lielveikalu, tv un citi), tomēr daži jau saprot, ka drīz viņus aizmirsīs, jo vietā nāks vēl kas jaunāks un aizraujošāks. Arī Ēna to iemet viņiem sejā: “ šodienas nākotne ir rītdienas pagātne”. To, kas skaitās jaunums šodien, rīt jau tiks aizmirsts: “Mainies vai mirsti, attīstīsies vai iznīksi”.

Šie jaunie, iedomīgie dievi iedomājas esam pārāki par senajiem dieviem, kurus sev līdzi atveda tie, kas ieradās Amerikā.

    - Kad cilvēki devās uz Ameriku, paņēma mūs sev līdzi. Atveda mani, Lokiju un Toru, Anansi un Lauvu dievu, tāpat arī leprekonus, koboldus un banšijas….

Senie dievi pamazām tika aizmirsti, bet viņi joprojām dzīvo starp cilvēkiem. Viņi gan neizskatās pēc pārpasaulīgām, mītiskām būtnēm. Parasts večuks, gotu meitene, prostitūta, narkomāns, dzērājs, apglabāšanas kantora darbinieki, kaķis izrādās vienas vai otras tautas sen aizmirsts dievs, dieviete vai kas līdzīgs. Viņi ēd, dzer, pīpē, nodarbojas ar seksu un uzvedas kā jebkurš no mums.

    Skatīsimies patiesībai acīs un atzīsim, ka lielas ietekmes mums vairs nav. Kaut ko nočiepjam, paņemam un kaut kā iztiekam, atkailināmies, pārdodam miesu, pārāk daudz dzeram, nosūknējam degvielu, zogam, krāpjamies, eksistējam sabiedrības nomalē. Vecie dievi šeit, jaunajā bezdievju zemē.

Šo fantastisko būtņu cilvēciskums man šķita ļoti aizkustinošs un padarīja šo romānu atšķirīgu no citiem fantasy romāniem. Viss liekas tik normāli, ka pat īpaši nebija jābrīnās par jaunu dīvaiņu parādīšanos. Līdzīgi kā sapnī – tu vienkārši pieņem, ka tā ir jābūt. Bija tikai divas vietas, kas mani pamatīgi pārsteidza. Šī bija viena no tām grāmatām, kuras es vairāk “skatījos” nekā lasīju un aina ar taksometra šoferi ifrītu – džinu un musulmaņu tirgotāju bija, maigi sakot, negaidīta :D Otra pārsteidzoša vieta bija grāmatas beigas, kad atklājās patiesie notikumu iemesli. Pašas nozīmīgākās šai romānā ir detaļas. Visa romāna garumā tiek pasviestas informācijas druskas, kas ļauj uzminēt patiesību, lasot es šos sīkumus piefiksēju, tomēr puzli neizdevās salikt līdz pat pašām beigām. Tas priekš manis bija patīkams pārsteigums – nespēt uzminēt notikumu attīstību un iemeslus. Tāda veikla detektīvintriga autoram sanākusi.

Ļoti patika latviskais tulkojums. Lasīt bija viegli, negludumus nejutu. Lasīju ar lielu sajūsmu, tomēr vai šī grāmata iekļūs manu mīļāko grāmatu sarakstā rādīs laiks. Pašlaik ir sajūta, ka “Amerikāņu dievi” lieliski izklaidē, tomēr sirdī uz ilgu laiku neaizķeras. Varbūt tāpēc, ka nebija liela emocionāla līdzpārdzīvojuma. Tomēr nepārprotiet – Ēna man patika, man pret viņu nav nekādu iebildumu.

Noteikti pamēģināšu vēl kādu Geimena grāmatu, jo man patīk viņa spēlēšanās ar fantastiskām lietām.

Vērtējums: 5/5. Iesaku vieglas fantasy un mitoloģijas cienītājiem.

Mairita Gurova, http://gramatas.wordpress.com, 3.09.2012.