10 biedējoši jautājumi rakstniekam-brīnumbērnam Patrikam Nesam

2011-11-24

1. Vispirms varbūt pastāsti kaut ko par sevi. Kurs esi dzimis, audzis, kur gāji skolā? Es piedzimu Virdžīnijas štatā ASV, agrā bērnībā dzīvoju Havaju salās, bet skolas gadus galvenokārt pavadīju Vašingtonas štatā. Beidzu Dienvidkalifornijas Universitāti Losandželosā, tātad esmu diezgan liels rietumnieks, un tas ir labi redzams manos darbos.

1. Vispirms varbūt pastāsti kaut ko par sevi. Kurs esi dzimis, audzis, kur gāji skolā?
Es piedzimu Virdžīnijas štatā ASV, agrā bērnībā dzīvoju Havaju salās, bet skolas gadus galvenokārt pavadīju Vašingtonas štatā. Beidzu Dienvidkalifornijas Universitāti Losandželosā, tātad esmu diezgan liels rietumnieks, un tas ir labi redzams manos darbos.

2. Kas tu gribēji būt divpadsmit, astoņpadsmit un trīsdesmit gadu vecumā? Un kāpēc?
Divpadsmit gadu vecumā gribēju kļūt par plastisko ķirurgu tikai tāpēc vien, ka biju ārkārtīgi aizrāvies ar filmām par plastisko ķirurģiju.  Astoņpadsmit gados gribēju uzņemt filmas, pat iestājos (un tiku uzņemts) USC, jo uzskatīju, ka rakstīšana nevar būt vērā ņemama karjera. Bet trīsdesmit gados... nu – kurš saka, ka man ir trīsdesmit?  Labi – teiksim, ka trīsdesmit gados man jau ir/bija vislabākais darbs pasaulē, kāpēc lai es vēlētos darīt kaut ko citu?

3. Vai astoņpadsmit gadu vecumā tev bija kāda stingra pārliecība, kas šobrīd vairs nav spēkā?
Es apgalvoju, ka man nekad, nekad nebūs īsu matu. Tagad man ir militārs ezītis un par modi es vairs neizsakos tik kategoriski. Tieši to, ko visvairāk noliedz, tu pēc pieciem gadiem izdari.

4. Kas ir tie trīs mākslas darbi – grāmata, glezna, skaņdarbs – kas tevi ir dziļi ietekmējuši un arī  daļēji veidojuši tevi par rakstnieku?
Pītera Kerija grāmata “Oskars un Lusinda”, jo man patīk, kā autors – īpaši šajā grāmatā – tev piedāvā pilnīgi radītu iztēles pasauli, tā ka darba sižets ir tikai niecīgs slānis. Man patīk šādas grāmatas, un tādas cenšos rakstīt arī pats. Muse dziesma Map of the Problematique, kas, starp citu, ir grāmatas “Nazis, ko neatlaist” vadmotīva dziesma. Tajā ir tieši tāda enerģija, kādu vēlējos izlikt uz papīra, un domāju: “Ja vien es spētu to īstenot...” Un varbūt Džordža Eliota “Midlmārča”, jo tā vienkārši ir grāmata, kas sevī ietver visu pasauli.

5. Ja padomā par to, ka varēji izvēlēties arī citus radošās izpausmes veidus, kāpēc izvēlējies tieši rakstīt romānu?
Vienkārši: romānā tu esi visa dievs. Domāju, ka visi rakstnieki dziļi sevī ir izsalkuši pēc varas un vēlas pārņemt pilnīgu kontroli. Bet, ja nopietni, tad rakstīšana ir piemērota manam temperamentam – man patīk strādāt sev pašam. Turklāt tas ir mākslinieciskās izpausmes veids, kas, kā pats esmu atklājis, visvairāk atalgo, tas dod visvairāk brīvības. Es patiešām nevarētu dziedāt par algu – karameli.

6. Lūdzu, pastāsti par savu pēdējo grāmatu!
“Briesmoņcilvēki” ir pēdējā triloģijas “Haosa spēle” daļa (turpinājums “ Nazim, ko neatlaist” un “Jautājumam un Atbildei”). Viola un Tods tajā atrod sevi un atklāj ļoti negaidīta kara mīklu. Viss (nepavisam) nenotiek tā, kā domāts, un triloģijas beigas ir vienkārši satriecošas.

7. Ko Tu ceri – kas paliek cilvēkos pēc tavu grāmatu izlasīšanas?
Man ir patiess prieks par visu, ko lasītāji tajās atrod. Es nekādā ziņā negribu lasītājiem uzbāzties – tikai vēlos nedaudz viņu laika, lai izstāstītu stāstu par jautājumiem, kas mani uztrauc. Ja viņu domas ir līdzīgas manējām, labi, ja nav, arī labi. Vissvarīgākais ir abpusēja saruna.

8. Kurus autorus rakstniecības karalistē tu visvairāk apbrīno un kāpēc?
Droši vien atkal jāpiemin Pīters Kerijs, jo es pats maršēju viņa bungu taktī.  Iespējams, esmu arī Nikolā Bārkera lielākais fans. Šie autori patiešām raksta tikai tāpēc, ka citādi nevar, un domāju, ka tas ir vislabākais ceļš.

9. Daudzi mākslinieki sev izvirza godkārīgus mērķus. Kādi ir tavējie?
Mani mērķi patiesībā ir privāti. Es tos turu slepenībā. Domāju, ka skaļi, kliedzoši mērķi  rada pārāk lielu spiedienu. Labāk pazemīgi noliecu galvu un klusi strādāju pretī mērķiem.

10. Kāds būtu tavs iedvesmojošais padoms visiem, kas raksta?
1.    Kad cilvēki jautā, ar ko tu nodarbojies, saki, ka esi rakstnieks (tas ir svarīgi).
2.    Atrodi laiku tam, lai rakstītu katru dienu.

Abu padomu īstenošana ir daudz, daudz grūtāka, nekā šķiet, taču nav nekā svarīgāka par to.

Fear and panic in the air
I want to be free
From desolation and despair
And I feel like everything I sow
Is being swept away
When I refuse to let you go

Muse dziesmas Map of the Problematique vārdi