Apraksts

Kad ir izlasīts I. Ilfa un J. Petrova romāns „Divpadsmit krēsli”, laiks ķerties klāt „Zelta teļam”. Romāns uzrakstīts 1929.–1930. g. tā sākotnējais nosaukums bija „Lielais kombinators”. Grāmata tika iecerēta kā "Divpadsmit krēslu" turpinājums, tāpēc autoriem nācās „atdzīvināt” galveno varoni.

1931. gadā Ņujorkas laikraksts „Times” rakstīja: „Šī grāmata pastāsta par Krieviju vairāk nekā ducis traktātu, ko uzrakstījuši ārzemnieki. Padomju Savienībā šķietamība un realitāte bieži vien ir tālu viena no otras, un šīs atšķirības paver lielas iespējas satīriķiem. Mūsdienu Krievija pielūdz jaunus elkus, un grāmatas autori tiem neizrāda ne mazāko cieņu.” „Zelta teļu” tulkojumā izdeva Austrijā, Anglijā, Francijā. Taču Padomju Savienībā uz grāmatas publikāciju nācās pagaidīt, un tas amerikāņu izdevējiem deva iespēju pirms romāna angļu tulkojuma laišanas klajā izplatīt reklāmu ar virsrakstu: „Šī grāmata ir pārāk smieklīga, lai to varētu publicēt Krievijā.” Tas bija izskaidrojams ar to, ka jau žurnāla publikācijas laikā bieži varēja dzirdēt apgalvojumus, ka autori noziedzīgā kārtā izrādot simpātijas romāna galvenajam varonim.

Kad žurnāla publikācija tuvojās nobeigumam, Ilfs un Petrovs izmainīja romāna beigas: atteikušies no pēdējās, 35. nodaļas, viņi tās vietā uzrakstīja divas citas. Noslēdzošā nodaļa „Ādams teica, ka tā jādara”, kurā Ostaps atvadās no miljona un apprecas ar Zosju, tiek aizstāta ar nodaļu „Zelta Aunādas ordeņa kavalieris”: Zosjas atraidītais Benders ar sava miljona ekvivalentu mēģina aizbēgt no Krievijas. Taču grāmatu joprojām nepublicēja. Autoriem tika izteikti pārmetumi par to, ka viņu satīra esot „pavirša”, un it īpaši par to, ka pats simpātiskākais tēls romānā esot Ostaps Benders: „Bet viņš taču ir īsts maitasgabals. Tas ir pilnīgi normāli, ka cenzūra šo iemeslu dēļ neļauj romānu publicēt atsevišķā grāmatā” (A. Fadejevs, 1932. g.). Galu galā pēc dažādu sarežģījumu un grūtību pārvarēšanas un ilgas gaidīšanas 1933. gada janvārī romāns „Zelta teļš”, kura galvenā ideja ir, kā apgalvoja Jevgeņijs Petrovs, stāsts „par naudu, kurai nav morālās vērtības”, tika laists klajā.

Latviešu valodā šī grāmata pirmoreiz tika tulkota un izdota 1985. gadā. Jaunajā izdevumā ir iekļautas agrāk nepublicētās nodaļas, Iļjas Ilfa meitas Aleksandras Ilfas komentāri un papildinājumi, kā arī materiāli par Odesas motīviem, kas caurvij šo darbu.

Lai lasītājam būtu vieglāk orientēties 20. gs. 30. gadu reālijās un notikumos, ir sniegti paskaidrojumi par vēsturi, sadzīvi, politiku.

No krievu valodas tulkojis Alberts Jansons. Papildinājumus tulkojusi un komentārus sastādījusi Gunta Silakalne.

Iesaki draugiem