Apraksts

Krājumā sakārtoti jaunākie dzejoļi, kuri radušies pēdējo gadu laikā rakstnieces sirds nemierā par to, kas notiek mums tuvākā un tālākā pasaulē. No agrāk izdotajām grāmatām iekļauti tie dzejoļi, kas papildina vienmēr būtiskās, nezūdošās pamattēmas, no kurām veidojas cilvēka personība un mūžs.

Pati jubilāre par krājumu “Virši iezied atvasaru” saka: “Dzejoļus es rakstu sev, lai norakstītu no sirds to, kas uzvandās vai ilgi gremžas un nedod mieru. Tomēr tie neguļ klusi atvilktnē, bet cenšas pie citiem cilvēkiem tikt, grib pārbaudīt, vai spēj kādu uzrunāt, likt ieviļņoties līdz. Vēlas satikties, saprasties.
Es ielūdzu uz savām viršu laika noskaņām! Vēl ziedos bites un kamenes dejo šīs vasaras pēdējo deju. Vēl saule nav atdzisusi debesīs. Vēl mums ir laiks!”