Apraksts

Stāstījums par mūsu neseno vēsturi turpinās.
Neatkarības deklarācija, trauksmainais barikāžu laiks, augusta pučs… Igors Vārpa sniedz vēl vienu versiju par šiem Latvijai tik būtiskajiem notikumiem. Autors kā aculiecinieks ar fotoaparātu un dokumentu mapi rokās atlasa nozīmīgus faktus.
Laiks dzēš dzīvās vēstures pēdas, un tāpēc ir svarīga ikviena liecība, ikviens redzējums.
Omons trako, Interfronte nesnauž, bet latviešu tautas pārliecība par savas valsts nepieciešamību tikai pieņemas spēkā.
Varam dzīvot līdzi pirmajiem panākumiem, redzēt, kā omonieši, lai gan vēl aizvien bravūras pilni, ir spiesti atstāt mūsu zemi. Varam vērot, kā `mūsu jaunā valdība sper savus pirmos nedrošos soļus. Privatizācijas reibonis, sertifikātu “afēra”, cilvēku tieksme pēc naudas un mantas, neprasme saimniekot un izsaimniekošana. Tam visam seko bezatbildība un visatļautība.
Grāmata liek domāt, vērtēt, spriest par šodienas neveiksmēm, birokrātiju, sabiedrības noslāņošanos bagātajos un nabadzīgajos, par sociālo atstumtību un bezcerībā ieslīgušo tautas daļu.