Apraksts

Grāmata ir pārsteidzoši aizraujoša lasāmviela – no mūsdienu viedokļa brīžam smieklīgi aizkustinoša, brīžam šokējoša ar savu atklātību, jo lietas, kuras mēs noklusējam vai par kurām dodam mājienus, grāmatā tiek sauktas īstajos vārdos.
Šis izdevums ir tautas paražu un tradīciju mantojums, un tas ieinteresēs lasītāju arī kā vēsturiska liecība par dažādām norisēm, darbiem un saimniekošanas metodēm Latvijā. Viens otrs padoms ir ļoti zaļš un var būt arī praktiski noderīgs, jo, “ka arī citi, labāki līdzekļi tiks atrasti, tad tomēr šie nezaudēs savu spēcību”.

Grāmata sagatavota publicēšanai pēc 1877. gada izdevuma, un tajā pārsvarā saglabātas tālaika spilgtās un spriganās valodas un stila īpatnības.

Kā mušas no mājām izdzenamas
Mušas ir nepatīkami kustoņi, kas ne vien uz ēdiena krīt un cilvēkus kož, bet arī visas lietas iekš mājām apķēzī, tāpēc cilvēki dažādi nopūlējas, tās no mājām izdzīt gribēdami, gan aptieķī priekš viņām nāves zāles pirkdami, gan pa mežu mušmires lasīdami un tās priekš viņām sataisīdami, lai ēd un mirst. Bet mušas noģiftēt nav vis teicama lieta, tādēļ ka tās, nāvīgas zāles ieēdušas, sprāgdamas iekrīt ēdienā un tā kādu daļu no savas ģiftes dod arī cilvēkiem baudīt. Labāki ir, kad mušas ar tādām zālēm var iznīdēt, kas cilvēkiem neko nevar skādēt. Tādas zāles ir lozberu eļļa un arī ķirbšu (lielo gurķu) lapas. Kad lozberu eļļu uzlej uz lēzeniem šķīvīšiem un istabā noliek uz tām vietām, kur mušas mēdz apmesties, tad tās, lozberu eļļas smaku nevarēdamas paciest, bēgs no istabas ārā. Tad tik vajag durvīm un logiem atvērt tādu šķirbu, lai tās varētu tikt laukā.

Publikācijas

Iesaki draugiem