Apraksts

"Šajā kareivīgi noskaņotajā pasaulē dzīvo kāds vienkāršs cilvēks, iesaukts par Zaķīti. Viņš cenšas nevienam nedarīt ļaunu, neiet ļaudīs ar bargu, augstprātīgu ģīmi, bet daudz smaida. Dažs atsmaida pretim, bet gadās tādi, kurus viņa smaids sanikno. Jo smaids var būt ierocis. Ja arī neievaino, tas var kalpot par vairogu.
Kad Zaķīša dzīve lēnām tuvojas norietam, viņam nākas uzklausīt šādus vārdus:
– Man žēl, ka tu esi nodzīvojis tik sīku, pelēku dzīvīti, bet tu būtu varējis kļūt par ievērojamu cilvēku, par personību...
Zaķītis pagaida, kamēr aiz apvāršņa nozūd vēl palikusī šaurā saules maliņa un tad saka:
– Mana dzīve nav bijusi ne sīka, ne pelēka. Tā bijusi liela un skaista. Tā bijusi brīnišķīga.
Vai Zaķītis melo vai pauž savu dziļāko pārliecību, to uzticu vērtēt lasītājam. Un, ja tā ir pārliecība, kas ir tas noslēpums, kas Zaķīša dzīvi darījis lielu, skaistu un brīnišķīgu? Meklējot šīs apslēptās vērtības, lasītājs būs atbildējis arī pats sev."
Autors Harijs Gulbis

Rakstnieks Harijs Gulbis (dzimis 1926) latviešu lasītājiem un teātra draugiem pazīstams un iemīļots ar lugām Aijā žūžū, bērns kā lācis (1968), Cīrulīši (1975), Uz Liepsalām ejot (1996) u. c., kā arī ar romāniem Pieneņu laiks (1976), Doņuleja (1983), Degoši debesu akmentiņi (1998). Harija Gulbja talants ir novērtēts, piešķirot lugām un prozas darbiem gan E. Veidenbauma, gan A. Pumpura, gan A. Upīša prēmiju.
Jaunajā Harija Gulbja romānā "Brīnišķīgā dzīve" ir aprakstīti notikumi Latvijā no 2004. līdz 2008. gadam, taču tie veido tikai ietvaru cilvēku attiecībām, tieksmēm, sapņiem, pasaules izpratnei, eksistenciāliem meklējumiem.