Apraksts

Sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji, bet īpaši jau vēsturnieki, filosofi un sociologi, visai bieži mēdz atsaukties uz t.s. annāļu skolu – pētniecisku un metodoloģisku pieeju vēstures un sociālo parādību izziņā, ko 20. gadsimta 20. gadu beigās aizsāka divi izcili franču vēsturnieki – Lisjēns Fevrs un Marks Bloks. Šī pieeja nav zaudējusi aktualitāti arī šodien, gluži otrādi – tās idejas turpina attīstīt un pilnveidot jau ceturtā annāļu skolas paaudze. Taču vienmēr ir svarīgi atgriezties pie pirmsākumiem, un tagad latviešu lasītājiem beidzot ir pieejams annāļu skolas pamatlicēja Marka Bloka (Bloch, 1886–1944) izcilais programmatiskais darbs “Vēstures apoloģija”.

Marku Bloku nodarbina fundamentāli jautājumi: kas ir vēsture, ko nozīmē būt vēsturniekam, vai mēs protam vēsturi iztaujāt? Blokam zināšanu lauks ir vienots. Viņu saista gan individuālais, gan kolektīvais, viņš kaismīgi iestājas par vēsturi, kuru interesē cilvēks kopumā – viņa ķermenis, jutekliskums, valoda, mentalitāte, visdažādākās attiecības un produkti, ne tikai idejas un darbības. Bloka tvērums ir plašs, dziļš, sirsnīgs un vienlaikus dziļi intelektuāls. Viņam galvenais nav vēsturi vērtēt, bet to izprast laika un patiesības ietvaros.

Līdz Otrajam pasaules karam Marks Bloks bija vēstures profesors Strasbūras universitātē, vēlāk strādāja slavenajā Sorbonnā, vēsturi viņš docēja arī pirmajos kara gados, šajā laikā tika rakstīta “Vēstures apoloģija”, taču tā palika nepabeigta. Tad nāca amata aizliegums (Bloks ir ebrejs), aktīva iesaistīšanās pretošanās kustībā un arests. 1944. gada 16. jūlijā Marks Bloks tika nošauts. Vēstures interesentiem palika viņa darbi (“Karaļi brīnumdari”, “Dīvainā sakāve”, “Feodālā sabiedrība” u. c.), bet pašai vēsturei – cildeni nodzīvots mūžs.