Apraksts

Kādā vasaras dienā burvis mazajai Asolai pareģo: „Tu, Asola, kļūsi liela. Kādu rītu jūras tālē saulē atmirdzēs sārta bura…brīnišķīgais kuģis slīdēs klusi, bez kliedzieniem un šāvieniem. Krastmalā sapulcēsies daudz ļaužu, pilni izbrīna un bijības; arī tu būsi tur…no kuģa atpeldēs ātra, grezna laiva… Tad tu ieraudzīsi drosmīgu, daiļu princi, viņš stāvēs un izstieps pret tevi rokas. „Esi sveicināta, Asola!” viņš sacīs… Viņš iesēdinās tevi laivā, aizvedīs uz kuģa, un tu uz visiem laikiem aizbrauksi uz to krāšņo zemi, kur mājo saule, un zvaigznes nolaidīsies no debesīm, lai sveiktu tavu ierašanos.”
Kopš tās dienas Asola bieži lūkojas uz apvārsni un gaida parādāmies sārtās buras…