Apraksts

Visā Lennebergā vai arī visā Smolandē, vai visā Zviedrijā laikam gan nebūs dzīvojis puišelis, kas būtu izdarījis vairāk nedarbu nekā Emīls. Un tomēr viņš gribēja tikai labu – vismaz pa lielākai daļai.
Viņš jau nekā nevarēja līdzēt, ka tētis sēdēja Trises kabūzī tieši tobrīd, kad Emīls bultēja ciet durvis, vai arī, ka vistas, Ruksītis un, starp citu, arī viņš pats saēdās pārāk daudz ķiršu, jo tie taču tik labi garšoja… Bet, kad viņš šausmīgajā sniegputenī aizveda Alfrēdu pie ārsta uz Mariannelundu, tad viņš izdarīja kaut ko patiesi labu.
“Jums ir zēns, ar kuru varat lepoties!” rakstīja dakteris, un tā patiešām bija tiesa!

Astrida Lindgrēne (1907–2002) ar grāmatu par stipro, mīļo, bezbailīgo Pepiju Garzeķi radīja revolūciju bērnu grāmatu pasaulē. Kopš tā laika viņas abas ar Pepiju ir kļuvušas pasaulslavenas.
Grāmatās par Emīlu rakstniece stāsta par savu un sava tēva bērnību Smolandē agrākos laikos. Tieši tā jau tas notika, katrā ziņā – gandrīz tā!

No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane.

Iesaki draugiem