Apraksts

Reiz dzīvoja divi sirds darbi – dzīvnieki un mūzika. Datorā tapa stāsti par pamestajiem un mocītajiem, tika apstrādāti foto, lai viņiem meklētu mājas. Sētiņā atlaba kārtējie izglābtie kucēni vai kaķēni. Un turpat līdzās mājas studijā ik vakaru skanēja dzīva mūzika...
... tā sākas stāsts par ikdienu Zandas un Jāņa Radziņu mājās. Mājās, kur piedzima pasaka par Pogu.

Poga ir mazmazītiņa kucēna dvēselīte. Nokļuvusi Debesīs, viņa satiek citu suņu dvēseles - aklo Blekiju, pinkaino Čiekuru, lepno, skaisto Rebeku un uzticamo Rudo. Cik suņu, tik aizkustinošu likteņu un dzīves stāstu. Par suņu mammām un viņu mazuļiem, kuri mīl un skumst tāpat kā cilvēki. Par uzticību un Saviem Cilvēkiem, par nodevību, kļūdām un draudzību.
Vairāk par visu pasaulē Poga vēlas, lai nevienam sunim, nevienam cilvēkam nekad nesāpētu un nebūtu jācieš. Vai viņas mazās sirsniņas lielais sapnis – palīdzēt – piepildīsies?
Poga - pasaka un deviņas sirds dziesmas lieliem un maziem. Ikvienam no mums.

Šī grāmata palīdz attapties no nesvarīgā, ar ko mūs piebāž ikdienība, lai sajustu to, kas patiesi ir vissvarīgākais. Dzīvība. Šie stāsti, dziesmas un mūzika iekustina sirdī kādu stīgu, dvēselē ieskandina kādu vibrējošu toni, pagaidām vēl ļoti klusu, jo to bieži pārmāc citas skaņas un balsis... Tomēr, ja mazā Poga un sirds dziesmas kaut pāris cilvēkiem liks aizdomāties - vai esmu atbildīgs sava četrkājainā drauga saimnieks, ja kādā skolā mazi un lielāki dziedātāji šovu repertuāra vietā izvēlēsies sirds dziesmu, saprotot tās sirsnīgo vēstījumu, mūsu pasaule jau būs kļuvusi drusku, drusku labāka, vērīgāka, dzirdīgāka. Tāda ir autoru vēlēšanās.
Zanda saka pavisam tieši: “Ja kaut desmit cilvēki sterilizēs savu kucīti un kaķenīti, palīdzēs to izdarīt kaimiņiem, radiem un draugiem, mēs jau būsim panākuši, ka mazinās nelaimīgo dzīvībiņu skaits.”
Laikā, kad vārds “atbildība” ir pilnībā pazaudējies, jāmeklē jebkāds izteiksmes līdzeklis, lai par to atgādinātu. Kādam varbūt jādod ar sētas mietu pa pieri... Tomēr autori ļoti cer, ka šī pasaka un gaišā mūzika daudziem atvērs acis un sirdis līdzcietībai un mīlestībai.

Par autoriem:

Zanda Radziņa - žurnāliste (radio Brīvā Eiropa, Rīgas Balss, Saimnieks.lv, Nekropole.info). “Vienā brīdī vairs negribēju ar mikrofonu un diktofonu rokās uzklausīt melus un izlikšanos, ko sauc par politiku. Vispatiesākie šai pasaulē ir dzīvnieki.”
Četrus gadus no sirds ziedojusi Latvijas lielākajai dzīvnieku patversmei Ulubele. redzējusi tūkstošiem mocītu un nodotu acu pāru, klausījusies simtiem cilvēku melos, satikusi tikpat daudz fantastisku ļaužu, kuri mazajiem brāļiem un māsām devuši cerību, ļaujot atkal uzticēties.
Ulubelē Zanda izlolojusi ideju par Cilvēcības stundām skolās un bērnudārzos. Tagad savas biedrības “Labo un radošo darbu apvienība” (Lurda; https://lurdabiedriba.wordpress.com/) darbības ietvaros kopā ar vilceni Loti visā Latvijā vada Atbildības stundas.
Vaļasprieks – fotografēšana, grāmatu lasīšana, sociālo tīklu rakstniecība. Pēta Latvijas dzimtas kultūrvēstures datu bāzē Nekropole.info.
Par grāmatiņas Poga tapšanu Zanda stāsta tā:
“Tik daudziem, kuri patversmē tā arī nesagaidīja Savu Cilvēku, esmu rakstījusi atvadu vārdus, taču ar to nepietiek – viņi ir līdzās atmiņās, fotogrāfijās un sajūtās, ka joprojām esmu parādā. Parādā to savas cilvēksugas pārstāvju vietā, kuri guļ mierīgi arī tad, ja pirms stundas uz ielas izlikuši savu veco, slimo duksi vai noslīcinājuši savas kucītes tikko dzimušos mazuļus. Es ļoti, ļoti ticu, ka tur augšā viņi visi satiksies un cilvēkiem būs jāatbild – KĀPĒC? Svaru kausos – cilvēka mūžs un suņa mūžs. Viena suņa mūžiņa pietiek, lai piedotu un atkal uzticētos, bet vai pietiek cilvēka mūža, lai izpirktu pāridarījumus?”

Jānis Radziņš - komponists, aranžētājs, mūzikas studijas Grieži vadītājs. Cilvēks, kuram galvā skan orķestris un kurš savā studijā māca dziedāt tiem, kuri to patiesi vēlas. Latvijas novadu dziedātājiem un viņu skolotājiem veido muzikālos pavadījumus pašmāju un starptautiskiem konkursiem. Ar kolēģiem domubiedriem sanāk kopā, lai uzspēlētu blūzu, džezu vai kādu labu zaļumballi. Kopā ar rakstnieci Daci Priedi Sarunās dzejā un mūzikā brauc uz Latvijas bibliotēkām, tautas namiem un skolām.
Otra sirds lieta – palīdzība pamestiem, nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, kuri jāglābj un kuriem jāmeklē mājas. Vaļasprieks – pavārmāksla, sporta pārraides un labs klasiskais detektīvs.
Jāņa devums projektā Poga - vispirms tapusi mūzika deviņām kompaktdiskā iekļautajām dziesmām, kuras klausoties, Zanda uzrakstījusi šo pasaku grāmatiņu.
Mūzika, mīlestība un dzīvnieki sajūtu ziņā ir tas pats – uzskata komponists Jānis Radziņš:
“Dziesmas domātas, lai tās dziedātu. Tāpēc, ka dziedot mēs neprotam melot. Par prieku, par bēdām, ar smeldzi vai bez. Tas ir godīgi, un, pat ja sāp, tas nekad nav ļauni. Cilvēks, kurš dzied no sirds, nekad nenodarīs pāri, nekad nenodos.”

Radošu tandēmu pēdējā laikā kļūst arvien vairāk, un tas ir labi, jo liecina, ka ar mūsu t.s. zaudēto paaudzi viss nebūt vēl nav tik slikti – mūsos vēl ir dzīva gan līdzjūtība, gan sirds gudrība.
Zanda un Jānis abi kopā ir “pasaulē fantastiskākās meitas Gerdas” vecāki. Rūpējas par četriem izglābtajiem – deviņus gadus veco kaķi Tedi, septiņus gadus veco austrumeiropieti, vilceni Loti (Atbildības stundu skolotāju), četrus gadus veco suņu puiku Savuku un divus gadus jauno četrkrāsu skaistuli kaķeni Tinci.

Ko par Pogu saka tās pirmie lasītāji?

Lasot Zandas Radziņas grāmatu un klausoties Jāņa Radziņa dziesmās, pirmais, kas atausa atmiņā, – bērnība... Asaras lija straumēm, pilēja uz manuskripta, brilles miglojās, kamols kaklā... Autori panākuši galveno – lasītāja, klausītāja iesaisti un izvilinājuši emocijas. Patiesībā grāmata ir par mīlestību. Un par sāpēm, kas arī jāizjūt, lai starp rindām skartu dvēseles stīgas.
Inese Libere, SA speciāliste, sirds un dvēseles cilvēks

Labestības mācībstunda! Ak, kā šis vēstījums iederētos multenē! Tas ir ideāli piemērots animācijas formātam. Ar Radziņtēva komponēto mūziku tas ar garantiju kļūtu par jebkura multiplikatora veiksmes stāstu. Cerams, kāds mākslinieks šo iespēju pamanīs.
Iveta Mediņa, žurnāliste

Šī mazā grāmatiņa nes mūsu laikmetam svarīgu garīgu vēsti – cilvēka un cilvēces iekšējā attīstība ir cieši saistīta ar spēju sevi ieraudzīt kā daļu no visas radības, kas elpo un ir dzīva. Jo visam ir viens Radītājs, viens Avots, viens Mīlošais. Pagaidām radība gaida. Gaida to, kad cilvēks būs atklājies savā godībā, kad būs sasniedzis savu īsto lielumu, gaišo sirdi, un radība varēs atviegloti uzelpot, jo tiks mīlēta, nevis izmantota vai atstumta. Radība gaida, kad cilvēks būs izaudzis.
Linards Rozentāls, Dr. theol., Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Nevajag izskaistināt. Nevajag baidīties no sāpēm. Tās mūs padara līdzjūtīgākus, redzīgākus. Tur, kur ir dzīvība, blakus ir arī nāve. Nāve ir tik galīga, negrozāma. Punkts teikuma beigās. Tas sāp. Nebijušais, nepiepildītais sāp. Mani iedvesmo ideja par atdzimšanu un atgriešanos. Mums visiem tiek dota vēl viena iespēja. Tas vieš cerību – mēs varam laboties. Varam mierināt. Varam pasargāt.
Inga Cerbule, zoopsiholoģe

Cilvēks kā suga ir nesaprotama padarīšana. Mēs ļoti (pārāk) daudz dzīvojam nākotnē, piemirstot tagadni, bez kuras nākotnes nebūs. No otras puses – mums žēl pāris stundu saviem līdzcilvēkiem un līdzdzīvniekiem. Šī grāmata palīdz attapties no nesvarīgā, ar ko mūs piebāž ikdienība, lai sajustu to, kas patiesi ir vissvarīgākais. Dzīvība.
Krists Čaupals, biologs, dabas fotogrāfs

Cilvēkam vajag suni. Īstam cilvēkam vajag īstu suni. Cilvēks bez suņa nevar iemācīties mīlēt, draudzēties, uzticēties, ziedoties... Sunim vajag cilvēku. Ikvienam Sunim vajag Savu Cilvēku. Jo tad, kad Suns satiek Savu Cilvēku un Cilvēks – Savu Suni, dzimst Draudzība uz mūžu.
Šī grāmata izskalo dvēseli. Izmazgā sirdi. Acis kļūst spožākas un redzīgākas, rokas – siltākas un maigākas. Lasiet. Izjūtiet. Līdzdomājiet. Un nekaunieties savu asaru.
Šī ir īstas, tīras mīlestības deva, kas tik ļoti nepieciešama ikvienam no mums.
Dace Judina, rakstniece, grāmatas redaktore

E-grāmatai nav pievienotas CD iekļautās dziesmas!