Grāmatas varoņu likteņi cieši savijušies kopā gan pašiem zināmā,
gan nezināmā veidā, un ikkatrs notikums atspoguļo reālus
vēsturiskus faktus.
Tie, kas seko līdzi pazīstamās politiķes un sabiedriskās
darbinieces Sandras Kalnietes rakstnieces karjerai, ieraudzīs, ka
arī šī grāmata spilgti un spēcīgi ataino likteņus, kuru
samezglojumi sākušies vēsturisku notikumu iespaidā. Otrais
pasaules karš, izsūtīšanas, bēgļu nometnes, trimda, varas maiņas –
tie ir dzirnakmeņi, kas maluši mūsu vecvecākus un vecākus, atstājot
neizdzēšamu iespaidu arī uz viņu pēcnācēju dzīvi. Sandra
Kalniete mūsu vēstures rakstos ieaudusi gan Krievijā dzimušu, gan
trimdā augušu latviešu dzīvesstāstus, ikkatra liktenim prasmīgi
atrodot īsto vietu romāna raibajā audeklā. Pieredzējusi un
talantīga rokdarbniece, Kalniete tikpat talantīgi pieiet arī
literatūrai, katrā nākamajā darbā parādot arvien jaunas aizgājušā
laikmeta šķautnes, kas nav tikušas pietiekami izgaismotas.
Sandra Kalniete par romāna “Māte sieva. Sieva māte. Meita
sieva.” tapšanu saka: “Grāmata stāsta par traumām, kuras kā
neredzamas ēnu ēnas tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē un ietekmē
cilvēka dzīvi, pat pašam to neapzinoties. Galvenās varones
Ilzītes liktenis ir sācies ilgi pirms piedzimšanas, kad karš un
padomju okupācija sagrieza šķērsām mātesmātes Irmas Rugājas un
tēvamātes Jadvigas Baginskas Gāliņas dzīvi. Romāns nerakstījās
viegli, jo vēlējos pastāstīt par dzimtu, kurā atspoguļojas mūsu
tautas piedzīvoto likteņgriežu dramatisms un traģisms, mūsu
piemērošanās un izturība. Ilzīte man palīdzēja tikt galā ar pašas
izmisumu un bezspēcību, pavadot manu vīru viņa ciešanu pilnajā ceļā
uz mūžību.”
Ilze Paula Gāliņa, romāna galvenā varone, sevī iemieso teju vai
pašas Latvijas tēlu. Viņas piedzīvotais simboliski ataino valsts
ceļu no atjaunošanas uz mierīgu briedumu, neizpaliekot dramatiskiem
kāpumiem un kritumiem. Romāna atvērtās, taču cerīgās beigas
pauž nesatricināmu pārliecību, ka arī Latvijas dzīve nu ir iegājusi
miera un labklājības fāzē.
Pēc mīļās vecmāmiņas nāves tikko pilngadību sasniegusī Ilzīte
nokļūst Ņujorkā, kur uzsāk mājkalpotājas darbu pie turīgiem
latviešu trimdiniekiem. Tur viņa pamazām atplaukst un iegūst
draugus. Taču sliktas ziņas no dzimtenes mudina meiteni doties
atpakaļ uz Latviju. Mammas slimība un māsas pazušana ir triecieni,
kas seko viens pēc otra. Kā palīdzēt savējiem? Bagātais un
ietekmīgais trimdinieks Ēriks, kurš pēc gadiem varētu būt Ilzītes
vectēvs, kļūst viņai par atbalstu un palīgu, bet vēlāk – arī par
vīru. Pasaule, kas tagad Ilzītei paveras, ir ļoti plaša, bet arī
tajā uzglūn briesmas…
Pieejama arī e-grāmata.
Sandra Kalniete ir pazīstama
sabiedriskā darbiniece, diplomāte un politiķe, romāns
“Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva.” ir
viņas septītā grāmata. 2001. gadā izdotā grāmata “Ar balles kurpēm
Sibīrijas sniegos”, kas ir dokumentāls stāsts par autores vecāku un
vecvecāku traģiskajiem likteņiem izsūtījumā Sibīrijā, ir viens no
visvairāk tulkotajiem latviešu mūsdienu literatūras darbiem un
izdots 17 valodās.
Sandra Kalniete iepriekš publicējusi dokumentālu grāmatu “Es lauzu,
tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza” (2000) par Atmodas laiku, Latvijas
Tautas fronti un Latvijas ceļu uz neatkarību, atmiņu krājumu
“Cinītis” (2017) par atjaunotās Latvijas ārlietu dienesta
veidošanos. Viņas sarakstīto grāmatu klāstā ir izdevums “Latvju
tekstilmāksla” (1989) par latviešu mūsdienu tekstilmākslu un
grāmata “Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū”, kas ir mūslaiku Latvijas
cilvēku garšas sajūtu vēsture un dzīvesstāsts ēdienu receptēs.
Savukārt 2021. gadā iznāca grāmata “Tev būs četri vīri”, kas bija
Sandras Kalnietes debija romānu žanrā.
Uzziņai: Sandra Kalniete dzimusi 1952. gadā Sibīrijā, kur viņas ģimene atradās izsūtījumā, bet Latvijā atgriezās piecu gadu vecumā. Kalniete absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot mākslas teorijas zinātņu maģistra grādu. Viņa ir viena no Latvijas Atmodas laika līderēm – 80. gadu beigās piedalījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā un bija viena no Baltijas ceļa organizatorēm. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kalniete strādāja diplomātiskajā dienestā un šīs karjeras laikā ir bijusi Latvijas Republikas vēstniece ANO mītnē Ženēvā, Francijā un UNESCO. Kopš 2002. gada Sandra Kalniete strādā politikā – viņa bijusi ārlietu ministre un Eiropas komisāre, ievēlēta par 9. Saeimas deputāti un četrās vēlēšanās pēc kārtas saņēmusi pārliecinošu vēlētāju mandātu darbam Eiropas Parlamentā. Sandra Kalniete saņēmusi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – 1995. gadā viņa iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
