Grāmatā ir apkopotas Jura Rubeņa esejas par desmit cilvēkiem, kas bijuši nozīmīgi viņa iekšējai izaugsmei: Antoniju Lielo, Hildegardi no Bingenas, Juliānu no Noričas, Nikolausu no Flīes, Simonu Veilu, Pjēru Teijāru de Šardēnu, Dāgu Hammaršeldu, Tomasu Mērtonu, Anrī Leso, Hugo Makibi Enomija Lasālu.
Lielākoties šie cilvēki nāk no cita laikmeta un apstākļiem, kas ir daudz sarežģītāki, nekā tie, kuros dzīvojam šodien, tomēr viņi ir uzdrīkstējušies būt vērīgi un patiesi un uzdrošinājušies īstenot savu unikālo aicinājumu. Viens no grāmatas varoņiem Hugo Makibi Enomija Lasāls uzskatīja, ka ikvienā cilvēkā ir dziļas iekšējas zināšanas par to, kas viņš reiz varētu kļūt, un ka cilvēkam ir nepieciešamas arī grūtības un sāpes – tāpat kā sēkliņai ir nepieciešams gaiss un ūdens –, lai viņš varētu kļūt pats par sevi. Hugo Lasāla mīļākais vārds ir bijis “tomēr”. Kad cilvēki sūdzējušies, ka ir grūti, ka garīga dzīve vai meditācija nepadodas, viņš atbildējis: “Tomēr, neraugoties uz visu, turpini!”