Paciņa

Māras Briedes pirmajā grāmatā iekļauti desmit apjoma, stila, vides ziņā atšķirīgi stāsti, kas lasāmi gan saistīti, gan katrs par sevi, liekot lasītājam aizdomāties par dažādu cilvēku dzīvju līdzāspastāvēšanu un kopā savīšanos. Ikvienam no grāmatas varoņiem ir savs pasaules redzējums un rīcības motīvi, kas citiem var nebūt īsti izprotami, tomēr raisa patiesu interesi un līdzpārdzīvojumu. Dažbrīd stāstos absurdas situācijas, kas smeltas no reālās dzīves, mijas ar autores fantāzijas radītu ironiju un farsu. Stāstu darbība norit gan mūsdienās, gan mileniāļu bērnībā un pusaudžu gados.

Par grāmatas tapšanu autore raksta:

“Savu pirmo stāstu “Paciņa” sāku rakstīt, gatavojoties Literārās Akadēmijas jauno un iesācēju autoru darbu konkursam, un triju gadu laikā, iedvesmojoties no Prozas meistardarbnīcās apgūtā, radīju krājumu ar tādu pašu nosaukumu.

Čārlijs Čaplins reiz esot teicis, ka dzīve ir traģēdija, ja to skatās tuvplānā, bet komēdija, raugoties no attāluma. Es īsprozu redzu caur pretēji apgrieztu prizmu. Savos stāstos man patīk izcelt ikdienas sīkumus, jo saskatu tajos gan klusu humoru, gan cilvēka patieso dabu.”