Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots

Spāņu rakstnieks Migels de Servantess Saavedra (1547 – 1616) tiek uzskatīts par renesanses literatūras dižgaru. Pasaules slavu viņš ir iemantojis ar romānu “Atjautīgais idalgo Lamančas dons Kihots”. Sākotnēji tas bija iecerēts kā parodija par savulaik populārajiem bruņinieku romāniem, taču Servantesa darbs ir pārsniedzis laikmeta robežas un iedvesmojis neskaitāmus turpmāko gadsimtu mākslas darbus.

Servantesa radīto literāro tēlu donu Kihotu ir apvijuši noteikti priekšstati. Par viņa zīmolu kļuvusi neprātīgā cīņa ar vējdzirnavām. Tomēr arvien paliek neatbildēts jautājums: vai tik tiešām dons Kihots ir nesalaužams ideālists, par kādu viņš izdaudzināts?

Mūsdienu konteksti liek Servantesa romāna galveno varoni pārvērtēt no jauna. Jā, donam Kihotam ir cildeni ideāli, bet nav mazsvarīgs ir veids, kādā viņš tos cenšas piepildīt. Ko vērti ir skaisti vārdi, ja tie nesaskan ar darbiem? Ko vērta dziļa morāle, ja to aizstāv varmācīgi? Ko vērta nelokāma ticība, ja aiz tās stāv nepamatotas ilūzijas? 

Diez vai Servantess būtu saņēmies rakstīt savam romānam turpinājumu, ja viņa izlolotajam Bēdīgā izskata bruņiniekam vēl autora dzīves laikā neuzrastos līdzinieks – viltotais dons Kihots. Tāpēc īstā radītājs juta pienākumu pierādīt, ka viņa personāžam vienīgajam ir tiesības saukties par “klaiņojošās bruņniecības ziedu”.

Kaut gan nereti literatūrā gadās tā, ka romāna otrā daļa izdodas mākslinieciski vājāka par pirmo, uz Servantesa veikumu šo secinājumu nekādi nevar attiecināt. Gluži otrādi – rakstnieks neapšaubāmi apliecinājis ne tikai idejisko, bet arī estētisko briedumu un lielu pārliecības spēku. Turklāt viņš ir veltījis vairāk uzmanības un iejūtības sava kunga ieroču nesējam Sančo Pansam, veidojot ārkārtīgi neparastu un vienlaikus traģikomisku literāro tēlu pāri. 

Skaidrs ir viens –  Servantesa romāns joprojām ir ne tikai vēsturiska liecība par laiku, ietverta izcilā prozas tekstā, bet arī unikāls stāsts par cilvēku tikumiem, dziņām un ilgām.

Šajā grāmatā apvienotas abas romāna daļas.

Vāka attēla autors – mākslinieks Artūrs Bērziņš.

Tulkojusi Mirdza Ķempe