Daži interesanti fakti par „Krēslas sērijas” grāmatām!

• Grāmatas 13. nodaļa (“Atzīšanās”) ir naktī uz 2. jūniju redzēta sapņa atstāsts. Meiere sapņoja par diviem jauniešiem, kuri dedzīgi sarunājās meža pļavā. Viena bijusi gluži parasta meitene, savukārt otrs bijis pārdabiski skaists, burtiski, mirdzošs puisis, turklāt – vampīrs. Abi jaunieši runājuši par to, ka aizvien vairāk iemīlas viens otrā, taču puisi vilinājusi meitenes asiņu smarža, tādēļ viņam ir bijis ļoti grūti pretoties kārdinājumam nogalināt viņu.
  
  
• Sākotnēji Stefanija Meiere Edvardu un Bellu dēvējusi pavisam vienkārši: “viņš” un “viņa”. Jau nākamajā rītā Meiere sāka rakstīt romānu, jo sapnis bijis tik ļoti spilgts, ka viņa neesot vēlējusies kaut ko no tā aizmirst; viņa vēlējusies saglabāt atmiņā abu jauniešu tēlus.
  
  
• Romānu “Krēsla” Stefanija Meiere sākusi rakstīt ar ainu meža pļavā – tā ir grāmatas 13. nodaļa. Viņa rakstīja no 13. nodaļas līdz beigām, un tikai tad, kad bija uzrakstīta pēdējā aina un manuskripts bija pabeigts, viņa atgriezās pie sākuma un uzrakstīja pirmās 12 nodaļas. Lielākoties viņa rakstīja naktīs, kad bērni jau bija aizmiguši, lai neviens viņu netraucētu.
  
  
• Stefanija Meiere atzīst, ka viņai grūti nācies atrast atbilstošus vārdus abiem jauniešiem pļavā. Sākumā viņa centusies izdomāt piemērotu vārdu neticami skaistajam vampīram; viņa vēlējusies tādu vārdu, kas reiz bijis romantisks, taču mūsdienās zaudējis popularitāti. Atmiņas par Šarlotes Brontē misteru Edvardu Ročesteru no romāna „Džeina Eira” un Džeinas Ostinas misteru Edvardu Fereru no romāna „Prāts un jūtīgums” likušas Stefanijai Meierei izvēlēties tieši vārdu Edvards. Taču vēl lielākas grūtības rakstniecei sagādājis uzdevums sameklēt atbilstošu vārdu meitenei. Stefanija Meiere atceras, ka jau tad viņa ir mīlējusi šo meiteni kā pašas meitu. Tādēļ autore nolēmusi viņai piešķirt vārdu, ko bija vēlējusies pietaupīt savai meitai: Izabella. Rakstniece pati joko, tā arī varētu būt viņas vienīgā meita, jo viņai pašai ir trīs dēli. Interesanti, ka sākotnēji Rozālija esot bijusi Kerola, bet Džaspers – Ronalds.
  
  
• Romāna darbības vietai autorei vajadzēja kādu īpaši lietainu pilsētu. Tāpat kā lielākā daļa no mums, arī viņa savos pētījumos izmantoja Google un meklēja vietu ASV, kur visbiežāk līst. Izrādījās, ka tas ir Vašingtonas štats, un tieši tur autorei uzreiz iepatikās neliela pilsētiņa ar nosaukumu Forksa (šis vārds tulkojumā no angļu valodas nozīmē „dakšas”, un lasītājam, kas nezina, ka šāda vieta patiešām eksistē, tas var šķirt uzjautrinoši). Pētot internetā informāciju par Forksu, Stefanija Meiere nejauši pamanījusi arī Lapušas rezervātu – kileutu indiāņu apmetnes vieta. Viņu tā savaldzināja stāsts par kileutu leģendām, ka starp galvenajiem varoņiem parādījās arī šīs cilts indiāņi.
  
  
• Pirmais cilvēks, kas izlasīja “Krēslu” (protams, ja neņem vērā pašu Stefaniju Meieri), bija viņas vecākā māsa Emīlija, kura arī ieteica Meierei mēģināt jauno darbu izdot.
  
  
• Stefanija Meiere atzīst, ka sākotnēji neko neesot zinājusi par izdevējdarbību. Viņa esot domājusi, ka tikai jāizdrukā viens manuskripta eksemplārs, jāietin brūnā papīrā un jānosūta uz kādu izdevniecību. Bet tad viņa esot ielūkojusies Google un sapratusi, ka viss ir krietni vien sarežģītāk. Visa noņemšanās ar iesniegumiem, literārajiem aģentiem, anotācijām un visu citu esot šķitusi biedējoša, un Stefanija Meiere gandrīz esot atmetusi visam ar roku. Taču viņa tik ļoti esot mīlējusi savus varoņus un uzskatījusi tos par tik patiesiem, ka vēlējusies, lai arī citi par tiem uzzina.
  
  
• Nosūtījusi aptuveni piecpadsmit manuskripta paraugus, Stefanija Meiere esot saņēmusi septiņus vai astoņus atteikumus. Rakstniece atzīst, ka viens no atteikumiem bijis jo sevišķi sāpīgs: tas nācis no kādas nelielas aģentūras, kur kāds bija izlasījis grāmatas pirmo nodaļu un atzinis šo darbu par izdošanai nederīgu. Tomēr pats neiecietīgākais atteikums gan esot pienācis jau pēc tam, kad bijusi panākta vienošanās par sadarbību un trīs grāmatu izdošanu ar Little, Brown and Company.
  
  
• Tāpat kā Bella pirms pārvākšanās uz Forksu, arī Stefanija Meiere ir dzimusi un uzaugusi Fīniksā, Arizonā.
  
  
• Sākotnēji Stefanija Meiere romānu “Krēsla” bija nosaukusi galvenās darbības vietas vārdā – “Forksa”.
  
  
• Katru dienu vairāk nekā 100 “Krēslas” fanu apmeklē Forksas mazpilsētiņu Vašingtonā. Sully's Drive-In restorāns savā ēdienkartē ir iekļāvis pat “Bellas burgeru”, kuru pasniedz kopā ar mākslīgiem vampīra zobiem.
  
  
• Filmā “Krēsla” ir redzama arī grāmatas autore Stefanija Meiere. Viņa pasūta veģetāro sviestmaizi ainā kafejnīcā, kurā Čārlijs jautā Bellai, kā viņai patīk pilsētas puiši.
  
  
• „Krēslas sērijas” grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 40 valodās, un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 50 000 000 šo grāmatu eksemplāru.
  
  
• „Krēslas sērijas” grāmatas ir visvairāk pirktās daiļliteratūras grāmatas Apgāda Zvaigzne ABC vēsturē, turklāt Zvaigzne ABC ir lielākā izdevniecība Latvijā, kas katru gadu izdod aptuveni 100 jaunu daiļliteratūras grāmatu.
  
  
• Apgāds Zvaigzne ABC ir iecerējis latviešu valodā izdot arī Stefanijas Meieres romānu The Host, kā arī stāstu krājumu Prom Nights From Hell, kur piecu autoru vidū ir arī Stefanija Meiere. Tāpat šobrīd tiek gatavots izdošanai filmas „Krēsla” ceļvedis, kurā būs gan informācija par filmas tapšanas gaitu un aktieriem, gan fotogrāfijas no filmas un tās uzņemšanas procesa.