Māris Puķītis: Kao Viets Ngujens "Lāčplēša dzimšana"

2009-11-20

Latviešu eposs, par amerikānisku žanru uzskatītais komikss un vjetnamiešu mākslinieks — šajā salikumā tapusi grāmata Lāčplēša dzimšana.

Kao Viets Ngujens audzis Vjetnamā, bet nu par viņa mājām kļuvusi Latvija. Puisis aizrāvies ar komiksu mākslu, šogad Kao sešus mēnešus pavadīja komiksu mākslas studijās Sanfrancisko. Viņam gan Amerika nav iepatikusies — cilvēki esot pārāk materiālistiski, un mācības maksā dārgi.
Ne katram latvietim aizraujošs šķiet Andreja Pumpura eposs, daudzi to izlasījuši tikai piespiedu kārtā kā obligāto literatūru skolā, bet jauno mākslinieku Kao Vietu Ngujenu tas ieinteresēja tik ļoti, lai radītu komiksu. Tikai pirms sešiem gadiem vjetnamiešu puisis ieradās Latvijā, par kuru nekā nebija dzirdējis.

Uz Latviju 15 gadu vecumā
Apgādā „Zvaigzne ABC” izdotā „Lāčplēša dzimšana” ir Kao iztēle par notikumiem pirms pašā eposā atainotajiem, tas ir arī viņa diplomdarbs grafikā Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, novērtēts kā izcils. „Man ļoti patīk zīmēt komiksus, pirms trim gadiem lasīju eposu un nolēmu pamēģināt uzzīmēt Lāčplēsi,” stāsta mākslinieks. Viņš komiksus neuzskata tikai par amerikānisku mākslu, jo pats taču nav amerikānis, turklāt Kao vairāk aizrauj beļģu komiksi akvareļa tehnikā, kurus viņš pat kolekcionē.
Kao bija 15 gadi, kad viņš devās uz Latviju. „Mani vecāki bija sen šķīrušies, dzīvoju kopā ar mammu, mans tēvs — Polijā. Viņš apprecējās ar latvieti, atbrauca uz Vjetnamu un piedāvāja man braukt līdzi uz Latviju. Man šeit ir arī divi pusbrāļi un divas pusmāsas,” atklāj Kao. Par mūsu valsti viņš iepriekš neko nebija dzirdējis. „Man ļoti patīk daba, meži, cilvēki ir ļoti draudzīgi.”

Latviski zināja tikai „jā”
Latviski Kao zinājis tikai „jā”, atceras Ogres mākslas skolas direktors Pēteris Aulmanis. „Neko nesaprata, tikai kratīja galvu un par visu teica: „Jā, jā!”” Pamanījusi puiša talantu, pirms pieciem gadiem uz studiju mākslas skolā viņu atveda pamāte, puisim līdzi bija bieza mape ar komiksiem. Direktors par audzēkņa panākumiem ir gandarīts: „Ļoti jauks jauneklis, centīgs, mērķtiecīgs. Brīnišķīgi, ka atbrauc viens cilvēks, interesējas par latviešu kultūru, mitoloģiju, vēsturi, izdara to, kas nevienam latvietim nav prātā ienācis.”
Latviešu valodu Kao apguvis vairāk pašmācības ceļā. Viegli nav bijis. Nezinot tikpat kā neko, vajadzēja sākt mācības Ogres ģimnāzijā, vēlāk pilsētas 1. vidusskolā. Kao teic: „Pratu tikai angliski, tēvs mani piespieda mācīties latviešu valodu. Sākumā bija grūti, skolotājs, piemēram, runāja tikai latviski, es skatījos un atdarināju. Ļoti daudz draugs palīdzēja.” Gada laikā valoda bija apgūta. Un nu viņš varējis uzrakstīt „Lāčplēša dzimšanai” visu tekstu, protams, palīdzējusi „rozentāļu” latviešu valodas skolotāja.
Aulmanim nāk prātā jaunlatvieši 19. gadsimta otrajā pusē: „Viņi studēja Pēterburgā, bija ļoti mērķtiecīgi un izdarīgi. Laikam Vjetnamai arī tādi laiki pienākuši.”

Naktīs jācieš aukstums
Tēvs ar pamāti palikuši Polijā, puisis ir priecīgs, ka patvērumu viņam bez maksas savā mākslinieka darbnīcā sarūpējis Aulmanis. Ar klimatu gan ir grūti, sniegs esot jauks, taču auksti, piedevām mājokli slikti apkurina: „Tikai desmit grādu, naktī jāguļ ar diviem džemperiem un trīs segām.”
Direktors par savu aizbilstamo saka: „Katru rītu septiņos ir augšā, vispirms paskatās internetā, kas notiek pasaulē, tikai strādā, bez kaitīgiem ieradumiem, ne pīpē, ne dzer.” Vienu gan Aulmaņa kungs atzīst — daudzdzīvokļu namā ir, kas skatās greizi uz jauno kaimiņu. Bet viņš runā latviski, kamēr dažs Aulmaņa kaimiņš latvietis „sliktā izloksnē bez vajadzības buldurē krieviski”. Lai gan Kao par cilvēkiem piemin tikai labo, esot bijušas saķeršanās ar jauniešiem, kas citādi sevi nespēj apliecināt kā ar rasistiskiem „uzbraucieniem”.

Patīk „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”
Kao mākslinieka karjera ir veiksmīgi iesākusies. Pēc Ogres skolas sekoja mācības „rozentāļos”, tagad viņš studē grafiku Mākslas akadēmijas pirmajā kursā. Par lielu latviešu literatūras cienītāju Kao gan nav kļuvis: „Esmu ļoti slinks lasīšanā vispār. Mani gan interesē vēsture, kultūra, lasu pasakas, arī latviešu, bet vairāk tomēr vjetnamiešu grāmatas, tas man sanāk vieglāk. Arī ķīniešu literatūru.” Vjetnamiešu tautai arī ir eposi, vairāki, ne tikai viens galvenais — par tautas varoņiem, arī reālām personībām.
Mākslinieku sācis aizraut arī kino, radusies doma kļūt par režisoru. No latviešu ekrāna darbiem viņam patīkot vecās filmas, piemēram, „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. „Tajās filmās nebija tādi specefekti, bet aktieri spēlēja daudz labāk. Redzēju arī „Rīgas sargus”, patika, tikai drusciņ amerikānisks stils.”
Pašlaik Kao mapē krājas jauni zīmējumi un skices — taps jauns komikss jau par pašu Pumpura Lāčplēsi. Un tas skolas bērniem varētu vairāk iet pie sirds nekā pats oriģināls.

Māris Puķītis, Žurnāls "Kas jauns", 18.11.09.

Lasītāju atsauksmes