Ivita Pelnēna: Barbara Teilore Bredforda "Kavendonas nams"

2017-10-02

Grāmata , kuras vāks aicina lasīt seriāla "Dauntaunas abatija" cienītājus. Tā kā mani noteikti var ieskaitīt šī seriāla skatītāju pulciņā, tad atsaucos Kavendonas aicinājumam un ķēros pie lasīšanas.

Stāts, kurš aizsākas 1913.gadā un ir stāsts par greznu Lielbritānijas ģimeni - Ingemiem, kuriem ne tikai pieder plašas zemes un grezns nams, bet viņi ir arī augstas raudzes britu aristokrāti. Tāpat stāstā iekļaujas Svonu dzimta, kas vienmēr ir kalpojusi Ingemiem, un kuras vēsture ir nesaraujami saistīta ar Kavendonas namu jau daudzās paaudzēs.

Stāsta centrā ir Ingemu dzimtas galva - Čārlzs Ingems un viņa četras meitas, kuras kalpotāji iesaukuši par "4 D" ( Dīdre, Dafne, Dilasija un Dulsija). Man gan gribētos teikt, ka šis tomēr vairāk ir izdevies kā Dafnes stāsts, jo ne velti viņa ir tā, kuras dzīves straujais un liktenīgais pagrieziens 1913.gadā maina visas ģimenes dzīvi.

Romāns, kur es noteikti varu piekrist tiem ļaudīm, kuri šo stāstu salīdzina ar "Dauntaunas abatiju", jo grāmatas sākuma daļu, kur pamazām lasītājs tiek iepazīstināts ar mājas kārtību un iemītniekiem, man patiesi acu priekšā slīdēja Dauntauna, šķita, ka esmu tajā pašā virtuvē, redzu sulaiņus tajās pašās livrejās... Tikai pēc kāda laba brītiņa grāmatas stāsts veic elegantu loku un izrauj mani no tik ierastās vides, un manā priekšā jau ataust citādāka Kavendonas pasaule.

Šis stāsts noteikti aizraus dzimtas sāgu cienītājus, jo laikmets šeit kalpo tikai kā fons - karš šeit ir otršķirīgs, primārais ir Kavendonas nama iemītnieku attiecības. Tiesa labu brīdi man nebija skaidrs Svonu statuss, bet autore veiksmīgi izskaidroja, ka viņi nav kalpotāji, bet ir gadsimtos bijuši Ingemu vasaļi, un tas izskaidro šo Svonu bezgalīgo lojalitāti. Tieši lojalitāte bija tas, kas no vasaļiem vienmēr ir tikusi pieprasīta. Tomēr, manuprāt, autore vienubrīd pāršāva pār svītru nepārtraukti uzsverot šo Svonu bezgalīgo padevību Ingemiem. Man bija tā sajūta, ka es to sapratu no pirmā skaidrojuma, bet autore atgādina vēl un vēl, ja nu man to tā arī nav izdevies apķert. Bet šis tad arī ir tas vienīgais trūkums šajā grāmatā, kuru man izdevās saskatīt.

Jauks stāsts par aristokrātiju, mīlestību un uzticību. Stāsts, kas ļauj cerēt uz laimīgām beigām gluži kā pasakā. Dažubrīd vienai lielai daļai no mums ir tā sajūta, ka mēs izdzīvojam rutīnu, savukārt, "Kavendonas nams" ir tā iespēja no šīs rutīnas uz brīdi izrāpties, lai justu līdzi, mīlētu un gaidītu kā tad stāsts pavērsīsies nākamajā grāmatā.


http://www.ivitas-blogs.com