Ivita Pelnēna: Dženija Rūnija "Sarkanā Džoana"

2017-09-12

"Spiegu stāsts ar vēstures garšu" - tieši šādi man gribas dēvēt šo Dženijas Rūnijas jauno romānu "Sarkanā Džoana", kas stāsta par jaunu sievieti, kas, gan savas pārliecības, gan apkārtējo apstākļu ietekmēta, nolemj par labu spiegošanai PSRS labā. Strādājot kādā valstiski nozīmīgā Lielbritānijas laboratorijā, kas Otrā pasaules kara laikā darbojās pie atombumbas izstrādes, Džoana sāk slepus pavairot materiālus un nogādā tās savām PSRS kontaktpersonām. Vēlme un ticība varas līdzsvaram pasaulē pēc Hirosimas, mīlestība un ģimene ir tas, kas mudina šo jauno meiteni riskēt ar visu, tajā skaitā dzīvību.

Šīs stāsts iegūst pievienoto vērtību, kad izrādās, ka šī stāsta galvenās varones prototips ir reāla sieviete - Melita Norvuda, kura bijusi visilgāk neatklātā spiedze Lielbritānijas vēsturē. Viņa, strādājot Lielbritānijas Krāsaino metālu asociācijā, Padomju Savienības labā spiegojusi 40 gadus ( laikā no 1932. - 1972.). Melita Norvuda tika atklāta tikai 1999. gadā, kad 87 gadu sniedza paziņojumu presei. Papildus pievienoto vērtību šim Melitas Norvudas stāstam piešķir fakts, ka šī veiklā spiedze ir daļēji latviskas izcelsmes. Viņas tēvs bijis latviešu sociāldemokrāts Aleksandrs Zirnis.

Grāmata, kas no vienas puses ir vienas sievietes dzīvesstāsts laikmetā, kad viss nebija tikai balts vai melns, bet katram bija jāizdara savas izvēles balstoties uz savu sirdsapziņu, no otras tas ir tāds neuzkrītošs mīlas stāsts - bez ziediem un romantikas, tomēr pārliecinošs. Džoana - jauna meitene ar kuras palīdzību autore atspoguļo veselu laikmetu, kurā robežas bija ļoti trauslas, katram bija jāizdara savas izvēles un ar tām jāsadzīvo. Apziņa, kas ir draugs, sabiedrotais un ienaidnieks politikā tolaik bija ļoti nestabila. To ļoti labi var redzēt, kad Džoana tiek atklāta un viņas dēla acīs viņa ir nodevusi savu valsti, tomēr līdz pēdējam viņa pati pastāv uz to, ka rīkojās pēc labākās sirdsapziņas un nevis tāpēc, lai klaji atbalstītu Staļinu, bet gan tādēļ, ka ticēja varas līdzsvaram pasaulē.

Dženija Rūnija ir radījusi spiegu stāstu, kurš ir, no vienas puses viegls lasītājam, no otras puses - izglītojošs. Ja akcentē šo vieglumu, tad jāsaka, ka autore izvēlējusies tikai dažus varoņus, kas veido stāsta būtību. Tas ļauj lasītājam ar aizrautību sekot līdz stāsta kodolam, jo tas ir konkrēts un nemainīgs. Šis faktiski ir izdevies, Džoanas Stērlingas sajūtu stāsts, kurā viņa ļauj mums ielūkoties savās izjūtās, bailēs un arī mīlestībā. Džoana baidās no savu tuvinieku nosodījuma, tomēr ne par kādu cenu nav gatava atkāpties no saviem dzīves ideāliem pat, ja uz spēles ir likts daudz.

Ja nu kādam no lasītājiem šķiet, ka šī padomju spiegu pasaule grāmatā uzbūvēta pārāk krāšņa un visticamākais dzīvē tā ne tuvu nav bijusi tik ievērības cienīga, tad savu plusiņu lasītāja izpratnei pieliek grāmatā atrodamie arhīvu materiāli par britu specdienestu novērotajām komunistu aktivitātēm. Tas pārliecina par labu autores redzējumam.

Katrā ziņā lasīšanas vērta grāmata, kas palīdz mums saprast to, ka vēsture nav Holivudas filma, kur viss ir sadalīts labajos un sliktajos, varoņos un antivaroņos. Reālajā dzīve ne viss ir un ir bijis tik vienkārši interpretējams. Vienmēr un visos laikos pasaulē ir pastāvējusi cīņa par varu un ietekmi, un ikdienas cilvēks uz tā fona ir bijis tikai līdzeklis mērķu sasniegšanā. Džoana Stērlinga jeb dzīvē - Melita Norvuda, kas visu dzīvi nodzīvojusi ar milzīgu noslēpumu, kalpo mums kā atgādinājums par izvēlēm ko mēs izdarām un vēl nākotnē izdarīsim, un par to sekām.


http://www.ivitas-blogs.com