Ilze Lipska: "Gajas dārzs. Piemājas permakultūras rokasgrāmata"

2016-02-23

Grūti vārdos aprakstīt sajūtu, turot šo grāmatu rokās - beidzot! Latviski! Protams, nevar jau sūdzēties, mūsdienās robežas nepastāv un varam pasūtīt visu interesējošo angliski, tomēr lasīt dzimtā valodā ir daudz patīkamāk, ne?

O jā! Pavasaris tuvojas! Uz Zvaigzne ABC ir sarūpējusi lielisku jaunumu - palīgu dārza plānošanā. Tobija Hemenveja "Gajas Dārzs. Piemājas permakultūras rokasgrāmata" .

"Permakultūra nav nozare pati par sevi, drīzāk tā ir dizaina pieeja, kas balstīta uz dažādu nozaru, stratēģiju un tehniku apvienošanu. Tāpat ka daba, tā izmanto un apvieno labāko no visa pieejamā. (..) Permakultūras mērķis ir veidot ekoloģiski saprātīgas, ekonomiski plaukstošas cilvēku kopienas. Tās pārstāvji vadās pēc noteiktiem ētikas principiem: rūpes par Zemi, rūpes par cilvēkiem un šo rūpju radīta pārpalikuma atkārtota ieguldīšana."

Bet nesabīstieties - ievadā autors uzsver, ka grāmata nav eko-fanātiķa manifests. Mazliet skumji, ka vārdi "zaļš", "eko", "bio" pēdējā laikā ir ieguvuši negatīvu nozīmi, it kā tas būtu kaut kas nedabisks, tikai modes lieta, virspusēja izlikšanās... Ja nepatīk vārdi, nelietojam tos. Par laimi būtību tas nemaina. Un arī dabu neietekmē tas, kā mēs to saucam. Bet dabu ietekmē tas, kā cilvēks rīkojas. Un te mēs varam darīt kaut ko lietas labā, gan, ja mūsu leksikā ir vārds "zaļi zaļš eko" vai arī šo vārdu boikotējam. Ziņu, kas šajos vārdos ietverta, nedrīkstētu ignorēt.

"Tā ir grāmata par dārzkopību, tajā aprakstīti daudzi paņēmieni un metodes, kā arī piedāvāti stāsti par dārziem. Taču starp rindiņām šīs grāmatas lappusēs ietverts lūgums mazāk patērēt un vairāk paļauties uz sevi."

Man arī nav perfekta dārza, kur nu... Protams, nodomāju - ak, cik aizraujoši būtu sākt no nulles ar šo grāmatu padusē (un pilnu maku, lai ne par ko nav jāsatraucas...), bet arī jau esošā dārzā vari paveikt daudz, ar pavisam nelieliem ieguldījumiem, ar pārdomātu rīcību, ar ilgtspējīgu skatu nākotnē.

Pats pirmais - ar ko jāsāk - jāsaprot, kā darbojas augsne. Nevis, kas augam nepieciešams, cik tur minerālvielas, kurās augšanas fāzēs, nē... vispirms jāsaprot, kā augs dabīgi augt, lai varētu nodrošināt tam tieši tādus apstākļus, kādi nepieciešami. Te īpaši būs noderīga nodaļa - Augsnes atdzīvināšana. Manuprāt, ļoti skaidri un vienkārši aprakstīts viss, jo atcerieties - es neesmu agronoms, kam šīs lietas ir iemācītas. Mēs ar vīru - ekonomists un filozofs - iebridām laukos uz palikšanu, lai visu apgūtu no nulles un mācītos galvenokārt no savām kļūdām, vērojot, iepazīstot savu zemi.. Starpcitu - vērošana ir teju svarīgākā lieta. Iepazīšana. Tagad pavasarī ar to ir jāsāk. Iepazīstiet savu zemes pleķīti, kā tas smaržo, kā tas atdzīvojas, pieskarieties, iepazīstiet tekstūru... Nekā mistiska tur nav, bet vērojot un iepazīstot, arī izaudzēt pēc tam kaut ko izdosies.

Man īpaši ieinteresēja nodaļa - kā ieviest dārzā bites, putnus un citus noderīgus dzīvniekus. Jā.... ja jūs patītu blogierakstus kādu laiku atpakaļ, gan jau uzietu tādu tekstu - dzīvnieki mums nebūs nekad. Mazliet vēlāk jau atļaujos skaļi pateikt sapni par putniem.... Tagad neteikšu neko, tik to - ļoti iedvesmojoša grāmata, kas skatās tev acīs un saka - tu to vari! Tas ir iespējams! Ir pat nodaļa - Permakultūras dārzkopība pilsētā, protams, vienas balkona kastes dēļ šī grāmata nebūs nepieciešama, bet ja ir sapnis (sapnis un iespēja - ko vēl vairāk vajag?) par savu dārzu, un gribas to auglīgu, ilgtspējīgu un dabīgu, ne īpaši patīk ravēt nezāles, un labprāt ar tām iemācītos sadzīvot - šī grāmata ir vitāli nepieciešama ceļā uz mērķi.

Grāmatā ir noderīgas tabulas, zīmējumi, attēli. Ak, tāpēc jau tā ir rokasgrāmata, tā ir pārbagāta ar informāciju - visu nemaz nevar uzskaitīt, bet, piemēram, tabula - dinamiskie barības vielu uzkrājēji, slāpekļa piesaistītāji. Ļoti, ļoti, ĻOTI noderīgi!

Man nav mazdārziņa. Tā varbūt ir otra galējība, kad lasu un domāju - ko un kur varētu īstenot, lai palīdzētu sava apjoma dobēm. Zinu, ka nekas nenotiks uzreiz. Mīļie, to mēs visi zinam, ne? Tie, kas nevar sagaidīt pavasari, lai ieliktu zemē sēklu un sagaidītu ražu. Mums par pacietības trūkumu nevajadzētu sūdzēties, vai ne? Uzreiz nenotiks.. jā, bet NOTIKS, ja DARĪSIM. Un mēs taču darīsim, vai ne?

Lai mums visiem ražīgs un harmonisks gads!

http://www.absolutsed.lv