Uldis Rozenfelds: Endijs Vīrs "Marsietis"

2015-12-03

Arejs-3 ekspedīcija uz Marsa piedzīvo ļoti stipru smilšu vētru un ir spiesti evakuēties. Viens no komandas- Marks Votnijs, saņem triecienu ar vētras nestu atlūzu un pazūd gan no komandas redzesloka, gan no datora ekrāniem. Pieņemot, ka viņš ir miris, komanda veiksmīgi evakuējas un dodas atceļā uz Zemi.

Pēc laba brīža Marks atžirgs. Izrādās laimīgs gadījums ir glābis viņa dzīvību. Tikai tagad jāsaprot- cik ilgi? Jo sakari nav, pārtikas krājumi drīz beigsies un nākamā ekspedīcija ieradīsies pēc vairākiem gadiem.

Neko, ko es saņēmu no šīs grāmatas, es nebiju gaidījis. Neko tik labu, tik jautru un tik aizraujoši izklaidējošu! Grāmata, kas droši var pretendēt uz gada labākās grāmatas godu. Nu labi- par vāku es dotu mīnusu, bet tā ir mana privāta rakstura nepatika- ir kaut kāda paliela antipātija pret multeņu un filmu kadru likšanu uz grāmatām. Vienalga cik tas ir iederīgi vai cik liela zvaigzne tiek uz vāciņa. Nepatīk, i viss!

Marks Votnijs ekspedīcijā atbildēja par botāniku- pētīt augus, sēklas un pie reizes kaut ko arī paremontēt. Un ka jau visi astronauti, viņš bija perfekti sagatavots ekspedīcijai uz Marsa. Arī visas iekārtas un mašīnas bija vislabākās kvalitātes. Nelaime tikai tāda, ka šo mašīnu un iekārtu kvalitāte bija rēķināta uz maksimums 30 dienām. Nevienam nebija doma, ka ekspedīcija var aizkavēties vai vēl trakāk- kāds paliks uz Marsa. Tieši tāpat bija ar ēdienu un ūdeni.
Bet Marks ar savu neizsīkstošo enerģiju un ironisko pieeju dzīvei, spēja atrast sevī gan spēkus izdzīvot un ne mirkli nepadoties.
Un viņam tas izdevās izcili!

Humors, sarkasms, izcilas spriestspējas, tikpat izcilas zināšanas, apņēmība…. te varētu vēl un vēl uzskaitīt visu to labo, kas Markam palīdzēja izdzīvot un lasītājam ar neatslābstošu interesi sekot viņa gaitām uz Marsa.

Personīgi man pirmā un vienīgā intereses atslābšana bija Marka pēdējā brauciena laikā. Bet tas bija tikai uz īsu brīdi. Pirms tam ar azartu acīs un pārlaimīgu muļķa smaidu ģīmī es biju pamatīgi iekšā grāmatā. Ja kādam ir bailes no pārlieku lielās zinātnes vai kosmonautikas, tad varu nomierināt- tas viss ir sekundāri. Te tomēr ir lielāks uzsvars uz izdzīvošanu skarbos apstākļos. Un nebūt ne depresīvi nomācošā gaisotnē. Nē, ne tuvu. Un, manuprāt, tas arī ir grāmatas lielākais trumpis- tieši dzīvespriecīgais un apņēmīgais Marks, nevis kāds bēdubrālis, kurš visas grāmatas garumā to vien dara kā kauc uz Zemi.

Aizraujoša, ironiska un cilvēcības pilna grāmata, kuru noteikti ieteiktu izlasīt ikvienam.

Grāmatas vērtējums: 10/10

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 25.11.2015.