Dita Lase: Nina George "Lavandu istaba"

2015-08-25

It kā jau visi lubenes atribūti savā vietā - gan liktenīgā mīla un šķiršanās, gan desmitiem gadu ilgas mūžīgās sirdssāpes, vientulība un ciešanas, gan iemīlēšanās no pirmā acu skatiena, romantika, liktenis, aforismi uz Koelju robežas...Un tomēr šī nav lubene. Šis nav tāds klasisks sieviešu romāns. Šis ir daudz jaukāks.

Plūdums. Romāna valoda, notikumu gaita tā liegi plūst pa rāmiem viļņiem, kā Pardū grāmatu aptiekas kuģis viņa ceļojumā uz Provansu. (Ak, jā, Provansa...vai esmu jau teikusi, cik ķerta es esmu uz Provansu? Tā ir mana liktenīgā mīla un mūžīgās atšķirtības sāpes! Un arī Argentīnas tango apraksti manī uzvilnīja pacilājošo un reizē sevī iegrimstošo aizgrābtību, kāda piedzīvota, to dejojot (cik nu manu iesācējas mīcīšanos var saukt par dejošanu)). Un, lūk, kas ir citādāks kā lubenē - romāna varoņi nav "štancēti": ikkatrā jūtams cilvēcīgums un personība, kas daudzveidīgāks, citādāks un īstāks par šablonisko romantisko varoni, viņa mīļoto un viņas vīru. Stāsts ir tuvāks reālajai dzīvei, kā pirmajā mirklī man šķita. Nav tādu labo un ļauno spēku, nav cīņas starp personāžiem. Ir cilvēki un viņu daudzšķautņainās dzīves. Empātija. Savstarpējs atbalsts bez lieka patētiskuma. Arī humors - iesmaidām par Pardū cienījamā vecuma kaimiņienēm, par naivi histērisko jauno rakstnieku, nevilšus kļuvušu par Pardū "dēlu", par dažu labu Pardū grāmatnīcas klientu.

Savdabīga detaļa (bet mani kā virtuves maniaku, protams, ļoti uzrunāja) - provansiešu receptes grāmatas beigās. Tādas kreptīgas. Aromātiskas. Garšām bagātas. Tā vien gribas kaut ko lavandisku izmēģināt.

Un grāmatas galvenā varoņa Žana Pardū literārās palīdzības aptiekas piedāvājums - grāmatu saraksts, viņa ieteikumi pret dažādām dvēseles kaitēm. Dažas esmu lasījusi - vajadzētu būt dziedinātai pret pesimismu, labticīgumu, flegmu. Sasmējos par ieteikumu veģetāriešiem - "Mobijs Diks". Ir lasīts, bet acīmredzot esmu izrādījusies imūna pret šo Pardū tabletīti.

Grāmata rada ļoti patīkamu atmosfēru, valdzinājumu, sajūtas. No vienas puses, man gribējās neatraujoties lasīt un lasīt, lai ātrāk uzzinātu, kas notiks tālāk. No otras puses (un izlēmu dot priekšroku šai izvēlei) gribējās pataupīt, lasīt pa mazam gabaliņam, vakaros pirms gulētiešanas, lai iegrimtu gaišuma, labsajūtas, miera un silta smaida mākonītī. Izbaudīju.

Dita Lase, vegus.lv, 24.08.2015.