Uldis Rozenfelds: Annija Koena-Solala "Marks Rotko"

2014-10-06

Grāmata par pasaulslaveno, Latvijā dzimušo mākslinieku Markusu Rotkoviču, kurš, emigrējot uz ASV un pēc vārda nomaiņas, kļuva par Marku Rotko.

Pirms grāmatas izlasīšanas es par Marku Rotko neko daudz nezināju. Zināju, ka viņš ir dzimis Daugavpilī un viņam tur ir atvērts viņa vārdā nosaukts mākslas centrs. Zināju, ka viņš emigrējis uz ASV. Bet kāpēc viņš emigrēja? Kāpēc uz ASV? Kāpēc tieši viņam atvēra šādu centru? Par to neko nezināju.

Tāpēc ar Zvaigznes izdoto grāmatu cerēju kārtīgi aizlāpīt savu nezināšanas caurumu par šo, kā izrādās- pasaulslaveno mākslinieku Marku Rotko. Un aizlāpīju ar. Jā, varbūt ne pilnībā un varbūt kāds jautājums palika neatbildēts, bet noteikti man tagad ir skaidrs kas ir Marks Rotko un kāpēc viņš ir pelnījis šādu centru Daugavpilī. Un varbūt ne tikai tur.

Grāmata sākas ar Markusa bērnību Dvinskā (Daugavpils agrākais nosaukums) un vēlāko viņa emigrāciju uz ASV. Tā, pamazām, soli pa solim, atkājot mākslinieka ceļu uz to, kādu mēs viņu pazīstam šodien. Par viņa raksturu, un kā tas ietekmēja viņa tālākās gaitas. Tāpat par viņa tautību un mācīšanos Talmūda skolā, kas arī atstāja būtisku ietekmi uz viņa pasaules uztveri.

ASV, vismaz ne sākumā, Markusam ne tuvu nebija sapņu zeme- agri nomiris tēvs, strādāšana smagā darbā, lai nopelnītu iztiku, atstumšana universitātē, nepakļāvīgais raksturs… tas viss Markusu norūdīja un sagatavoja tam, lai viņš radītu mākslas darbus, kas vienus uzrunāja ļoti spēcīgi, citiem izsauca nievas, bet vienaldzīgo nebija. Jā, un šis laikam bija pirmais gadījums, kad lasīju par mākslinieku, kurš tā pieķēries saviem darbiem. Pat varētu teikti- viņš ar tiem dzīvoja un tos izdzīvoja. Tāpēc ļoti daudzi pircēji, muzeji un izstāžu zāļu īpašnieki no viņa dabūja kurvīti.

Lai arī grāmatai ir gandrīz divi simti lappušu, tā tomēr ir tikai 130 lappuses bieza, jo atlikušās veido atsauces (kuras ar ieteiktu palasīt). Es jau kā ierindas lasītājs varētu pukstēt, ka gribēju vēl šo to palasīt par mākslinieku, bet tas atsauču daudzums parāda, kas par titānisku darbu ieguldīts, lai stāsts par mākslinieku būtu patiess un balstīts uz viņa dzīves faktiem, bez liekiem piedomājumiem un izpušķojumiem. Un līdz ar to, tas kļūs pieņemamāks un saprotamāks. I darbs, i pats mākslinieks.

Man te pietrūka tas, ko varētu dēvēt par uzskates materiāliem- bildes ar mākslinieka darbnīcām, darbiem, izstāžu zālēm utml. Dažas fotogrāfijas bija, bet tās man nedeva pilnu ainu. Gribējās redzēt kā izskatās tās milzīgās gleznas izstāžu zālē, kā tās top, kā tās izskatās pašas par sevi. Jā, un vēl nelielu neizpratni radīja pogroms un sākumā esošais Markus R.. Ja pirmo varēja gan iztulkot (vismaz iekavās), gan nelietot vairākkārtīgi, tad otro, manuprāt, varēja nelietot vispār. Jo skaidrs taču par kādu Markusu ir runa un nav vajadzība vienu brīdi runāt par Markusu, tad par Markusu R. un vēl vēlāk par Marku Rotko un beigās palika tikai Rotko.

Lai vai kā, grāmata brīnišķīgi izglīto un iepazīstina ar mākslinieka dzīvi un radošo posmu. Un, ja arī kādi jautājumi vai detaļas paliek neskaidras, tad vismaz nākotnē, apmeklējot Rotko centru Daugavpilī vai kādu viņa izstādi, nebūs jādomā kas un kāpēc, bet varēs mierīgi papildināt informāciju ar grāmatā izlasīto.

Grāmatas vērtējums: 9/10

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 06.10.2014.