Aivara Kļavja grāmatas "Melnais akmens" atvēršanas svētki 24. februārī

2018-02-19

Par vēsturi var rakstīt dažādi – var sīki ievērot zinātnisko precizitāti un stāstīt tikai par to, kas ticis neapgāžami pierādīts, bet var arī ļaut iztēlei vaļu un reālā pagātnes laikposmā iedzīvināt nekad neeksistējušus varoņus un pat notikumus.

Visgrūtāk laikam ir ievērot “zelta vidusceļu” starp šīm divām galējībām un saistoši izstāstīt par laiku, ko nav pieredzējis nedz autors, nedz lasītājs, vienlaikus saglabājot stāsta ticamību, taču neliekot šķēršļus arī iztēles lidojumam. Latviešu rakstnieki pēdējā laikā lasītāju lutina ar vēsturiskiem romāniem, ielūkojoties nesenajā mūsu valsts pagātnē, taču jau labu laiku neviens autors nav ķēries pie senu un vissenāko laiku portretējuma.

Šo “nezināmo zemi” atkal no jauna apņēmies iekarot populārais rakstnieks un žurnālists, Baltijas Asamblejas balvas laureāts Aivars Kļavis ar triloģiju “Ceļš uz Nezināmo zemi”, kurai tikko nācis klajā pirmais romāns “Melnais akmens” . Iecerētā triloģija stāsta par pašu senāko mūsu zemes vēsturi laikposmā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad vēl tikai veidojās mūsdienu civilizācijas un kultūras – proti, laiku, no kura nav saglabājušās nekādas rakstiskas liecības un vienīgās zināmās norādes dod arheoloģiskie atradumi un zinātnieku atklājumi. Triloģiju rakstnieks paredzējis jauniešiem, tāpēc par šo vēstures miglā tīto periodu raksta viegli uztveramā stilā, kas bagāts dažādām intriģējošām detaļām. “Melnā akmens” tekstā paralēli vijas pat ne viens, bet veseli divi elpu aizraujošs piedzīvojumu sižeta pavedieni; viens no tiem risinās senajā pagātnē, otrs – mūsdienās.



Grāmatas “Melnais akmens” atvēršanas svētki notiks sestdien, 24. februārī, Ķīpsalas izstāžu zālē uz lielās skatuves no pulksten 15.00-16.00.

Mežonīgu klejotāju cilšu uzbrukumā Vardots zaudē savu cilti un, kā šķiet, ir lemts nāvei. Taču zēns ir apņēmies ne tikai izdzīvot, bet arī atriebties. Kopā ar līdzaudžiem – noslēpumaino Vilka Zobu, brašo Lēnu un citiem – Vardots izveido pats savu cilti un kļūst par tās vadoni. Jauniešu dumpīgos plānus savukārt visiem spēkiem pūlas apturēt cilšu vecajie... Bet 21. gadsimta sākumā, meklējot meteorītu, Dāvis atrod savādu, senu akmens plāksni ar noslēpumainiem rakstiem un attēliem. Melnā akmens plāksne, kā izrādās, glabā neparastu stāstu par mūsu pagātni...

Grāmatu jau atzinīgi novērtējuši tās pirmie lasītāji – Ādažu Brīvās Valdorfa skolas audzēkņi. Trīspadsmit gadus vecā Tīna raksta: “Nekad nebiju domājusi, ka pagātne un tagadne ir tik ļoti saistītas. Tas mani ieintriģēja, visu laiku gribējās zināt, kas notiks tālāk. Centos izdomāt pati, kā notikumi turpināsies. Beigās tik un tā viss pavērsās pilnīgi negaidīti.” Savukārt viņas vienaudzis Dāvis atzīst: “”Melnajā akmenī” ir iespējams izlasīt un iztēloties, kā caur mistiskiem notikumiem savienojas divi laikmeti. Iedomājos, ko es pats darītu vai teiktu, vai kā rīkotos, ja būtu kāds no grāmatas varoņiem. Rakstniekam izdevies atspoguļot notikumus tā, lai man kā pusaudzim vēsture kļūtu saprotama.” Skolēnu atzinība izpaudusies ne tikai vārdos: grāmatu ilustrē skolas audzēkņa Emīla Mozgas tušas zīmējumi, kuri imitē aprakstītā laikposma “alu zīmējumu” stilu. Jaunais mākslinieks atzīst, ka ar grāmatu tā aizrāvies, ka ilustrācijas tai zīmējis pat skolā stundu laikā.



Pieejama arī e-grāmata.

Iesaki draugiem