Ingunas Baueres romāna "Mācītājs un viņa dēls" atvēršanas svētki 28. februārī

2015-02-23

Rakstnieces Ingunas Baueres vēsturiskie un dzimtas romāni ir pazīstami jau visā Latvijā.

Popularitāti autorei atnesa tādi darbi kā “Lizete, dzejniekam lemtā” par Kārļa Skalbes sievas Lizetes dzīvi, “Skolas Līze” par Matīsa Kaudzītes iemīļoto Līzi Rātminderi, “Ede Pumpura sieva” par dzejnieka Andreja Pumpura ģimeni, “Piedod, Karolīne!” par Kronvaldu Ata mūža gājumu, taču rakstnieces pūrā ir arī darbi jaunatnei un intriģējoši sadzīves romāni. Romānu darbības laiks visbiežāk ir mūsu tautas tuvāka un tālāka pagātne. Autore ir pamatīgi izpētījusi 18. un 19. gadsimta notikumus Latvijā, un tas palīdz radīt viņas grāmatām plašu, detalizētu un saistošu vēsturisko fonu. Kā saka pati rakstniece, viņai milzīgu gandarījumu sagādā iespēja „ienirt” šajā laikmetā, kas rada dedzīgu rakstītprieku.

Ingunas Baueres jaunākā romāna „Ne zelts, bet putekļi” pirmā daļa „Mācītājs un viņa dēls” ir stāsts par vācu mācītāju Kēlbrantu ģimeni 19. gadsimta Vidzemē. Romāna iesākumā jaunais Kārlis Ludvigs Kēlbrants ir nesen ordinēts un līdz ausīm iemīlējies trauslajā, zeltmatainajā Eiženijā. Dzīve šķistu laimes pārpilna, ja nebūtu priekšā stāvošo pienākumu – vadīt 7000 cilvēku lielu latviešu draudzi. Kārlis nepārzina ne latviešu zemnieku dzīvi, ne paradumus, ne raksturu, bet, pats galvenais, nepārvalda vietējo valodu. Kā vēlāk izrādās, arī ģimenes dzīve neplūst kā tīrs strauts bez oļiem un duļķēm, un jau drīz jauno ģimeni piemeklē viena traģēdija pēc otras... Taču Kēlbrantu ģimenes stāsts turpinās; tajā iesaistās gan tumšmatainā Luīze – Skujenes mācītāja meita, gan zemniece Līze un viņas meita Late, gan Kēlbranta dēls Emīls – cilvēki, kuru laimes un nelaimes tālāk ritinās likteņa pavedienu.

Lasītāju noteikti ieinteresēs romānā tvertais skatījums uz latviešiem no līdz šim mūsu daiļliteratūrā reti izmantotā cittautieša skatpunkta. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija 19. gadsimta Vidzemē vācu tautības mācītājam nebūt nebija labvēlīga. Vājās zināšanas latviešu valodā daudziem mācītājiem liedza teikt sprediķus, turklāt paralēli oficiālajai baznīcai darbojās tā sauktās brāļu draudzes. Draudžu saiešanas namos patika pulcēties vienkāršajiem ļaudīm, jo tur priekšlasījumi notika latviski, valdīja sirsnība un vienkāršība, turklāt tika apspriesti sadzīviski jautājumi, kas bija aktuāli daudzās ģimenēs (piemēram, diemžēl ļoti sāpīgais dzeršanas netikums). Taču “pelēko brālīšu” darbošanās grauza vācu mācītāju nervus “kā peles grīdas dēli.” Sadzīvot nebūt nebija viegli ne vieniem, ne otriem...

Pieejama arī e-grāmata.

Ingunas Baueres romāna “Mācītājs un viņa dēls” atvēršanas svētki notiks Ķīpsalas Grāmatu svētkos, 28. februārī plkst. 15.00 Grāmatnieku ģildes stendā.