Mīlas stāsts pāri Austrumu robežai

2015-02-17

Sabīnes Košeļevas (1989) vārds pazīstams gan ikgadējo Prozas lasījumu apmeklētājiem, gan tiem, kuri seko līdzi jauno autoru publikācijām ar kultūras dzīvi saistītos interneta portālos.

Taču tikko Apgādā Zvaigzne ABC klajā laistais darbs “Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts” ir Sabīnes debijas romāns.

“Rīga–Maskava” ir svaigs, drosmīgi atklāts un aktuāls stāsts par pieaugšanu, par savas vietas meklēšanu haotiskajā postpadomju telpā un pāri visam – par skaistu un neiespējamu mīlestību. Vēstījumam ir mozaīkveida kompozīcija – romāns sastāv no atsevišķiem asociatīvi, taču ne hronoloģiski saistītiem stāstiem –, bet apjomā nelielajā tekstā ir atspoguļota pārsteidzoši plaša laiktelpa, ko iezīmē gan vēstītājas ģimenes locekļu raibu raibie dzīves stāsti, gan tekstā rodamās norādes uz postpadomju vides nedrošību un neparedzamību. Netieši saskatāma arī mūsdienu realitāte, kad robežu vairs nav, pasaule ir atvērta, taču cilvēks bieži vien nesaprot, ko lai ar šo brīvību iesāk.

Bet galvenokārt šī ir grāmata par mīlestību. Tā ir mīlestības Augstā dziesma, stāsts par mūslaiku Romeo un Džuljetu – latviešu meiteni un krievu puisi. Romāna atklātība un intimitāte mulsina, aizkustina, pārsteidz. Lasītājs kopā ar grāmatas varoni gribot negribot kāpj vilcienā “Rīga–Maskava” un jau kuro reizi dodas pāri austrumu robežai, lai sastaptos ar viņu – ar īstu un nesavtīgu mīlestību. Te nav vietas aizspriedumiem, nacionāliem konfliktiem, aizvainojumiem; pat atšķirtībai nav varas pār mīlestību, jo mēs visi esam cilvēki, kas nemitīgi atrodas ceļā uz sevi un vienam pie otra.

Sabīne Košeļeva ir dzimusi 1989. gadā Liepājā, kur dzīvojusi līdz vidusskolas pabeigšanai. Studējusi žurnālistiku LU Sociālo zinātņu fakultātē, savukārt maģistra grādu ieguvusi Rakstniecības studijās Liepājas Universitātē. Maģistrantūras studiju ietvaros Sabīne pusgadu mācījās angļu literatūru un kultūru Viļņas Universitātē. Kopš 2011. gada jaunā autore piedalās Latvijas Literatūras centra rīkotajos Prozas lasījumos.

Par sevi Sabīne saka:

Rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat ir pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to, kas “sāp” un tad, kad pati esmu “pilna”. Citādi neprotu.

Pieejama arī e-grāmata.

Iesaki draugiem