Apraksts

Roberto Bolanjo (1953–2003), Čīlē dzimis prozaiķis un dzejnieks. Kopš pusaudža vecuma dzīvojis Meksikā, vēlāk atgriezies Čīlē, īsu laiku dzīvojis arī citās Latīņamerikas valstīs. Aktīvi piedalījies sava laika revolucionārajās kustībās. 1977. gadā pārcēlies uz Eiropu un apmeties uz dzīvi Spānijā. Asredzīgs un nerimtīgs, Bolanjo ir pratis kļūt par vienu no tiem Latīņamerikas rakstniekiem, bez kuriem mūslaiku literatūras aina nav iedomājama. Dzīves laikā iznākuši daudzi stāstu krājumi un romāni, arī pēc nāves izdoti vairāki darbi, to skaitā romāns “2666”, kurš atzīts par viņa ievērojamāko veikumu.

Santateresa, mazpilsēta tālajā Meksikā pie ASV robežas, ir vieta, kurā kā mežonīgā, vilinošā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrkritiķi no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā, afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem ilgi pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, un dzīve aumaļām virst pāri malām. Dienvidamerikāņu kaislības, kuru saknes meklējamas tālajā Eiropā, veido brīnišķīgu fonu bagātīgajam žanru mikslim: detektīvromāns, literatūras un politikas vēsture, mīla un dēkas, karš un citi trakuma paveidi; krāšņa, lieliska un sulīga valoda.

Balvas par romānu “2666”
Premio Ciudad de Barcelona (Barselonas pilsētas literatūras balva)
Premio Salambó 2004
Premio Fundación Lara la novela mejor acogida por la prensa especializada (Hosē Manuela Laras fonda balva specializētās preses vislabāk uzņemtajai grāmatai)
Premio Altazor 2005 (Čīlē)
Premio Municipal de Santiago de Chile (Santjago Municipalitātes balva)
A National Book Critics Circle Award 2008
New York Times Book Review 10 Best Books of 2008
Time Magazine's Best Book of 2008
Los Angeles Times Best Books of 2008
San Francisco Chronicle's 50 Best Fiction Books of 2008
Seattle Times Best Books of 2008
New York Magazine Top Ten Books of 2008

No spāņu valodas tulkojusi Dace Meiere.


2666 ir viens no tiem monumentiem, kas uzradies uz palikšanu, uzradies, lai stāvētu mūžīgi. Mums par laimi, Bolanjo kā visvarens (lai arī mirstīgs un neticīgs) faraons ir uzcēlis šo piramīdu, kas viņu ir pārdzīvojusi un nodrošinās viņam mūžīgu godu. Piramīda, kuras priekšā stāvēdami mēs, laimīgie liecinieki, privileģētie tūristi – kā jau tas parasti notiek pie piramīdām – nekad nebeigsim jautāt atkal un atkal: kā, ellē, viņš to ir dabūjis gatavu?!
Rodrigo Fresāns (Rodrigo Fresán), El País

Nākamreiz, kad izdzirdēsiet kādu runājam par “romāna nāvi”, piedraudiet teicējam ar romāna 2666 izdevumu. Un pēc tam piespiediet viņu to izlasīt. Piecas grāmatas vienā sējumā – meistarīgi sasaistītas ne tikai ar jēdzieniem un tēliem, bet arī ar bagātīgu humora devu, dziļu humānismu un neatšķaidītu stāstnieka bravūru, izdotas jau pēc to radītāja un brīnumdara nāves – ir pelnījušas atrasties ikviena sevi cienoša lasītāja grāmatplauktā.
Boids Tonkins (Boyd Tonkin), The Independent

Nav nekādu šaubu, ka šajā gadījumā mūsu priekšā ir ģēnija darbs – ar satriecošu skaidrību un neizmērojamu viedumu piesātināts, rakstīts, liekot lietā unikālu radītāja laimes un dziļa eksistenciāla izmisuma sajaukumu, darbs, ko radījis absolūts meistars, kura balsij piemīt spēks, bet vienlaikus tajā nav dzirdama nekāda piepūle, ko mēs parasti saistām ar dižajiem, cauri gadsimtiem augstu vērtētajiem klasiķiem, – šis ir darbs, kas līdz ar pirmajiem teikumiem mūs ievelk nesātīgā lasīšanā, neļaujot zaudēt interesi ne mirkli nevienā no šī romāna daudzajām simt lappusēm.
Andress Ibanjess (Andrés Ibáñez), ABC

Teksts, kas nekādā ziņā nav saucams par vienkāršu, teksts, kas – to nedrīkst noklusēt – raisīs gan dedzīgu mīlestību, gan tikpat dedzīgus noraidījumus. Un vienlaikus ārkārtīgi oriģināls naratīvais projekts, kurš mūs piesaistīs ar savu enigmātisko rakstības stilu, kas tik krasi atšķiras no banālā kora, pie kura tā esam pieraduši.
Paola Kollo (Paola Collo), La Stampa pielikums Tuttolibri

Par 2666 ir grūti kaut ko pateikt. Romāns ir kā puzlis, ko darinājis sadistisks un vienlaikus iejūtīgs literārs meistars. Tā nesteidzīgais temps neliek aizdomāties, ka to rakstījis kāds, pie kura durvīm klauvē nāve. Dažbrīd lasītājs sajūtas pamests. Tomēr Bolanjo atklāj pietiekami, lai turpinātu lasīt, – kāda frāze, kāds mirklis, tik pārliecinošs, tik unikāls. Ja ir kaut kas, jebkas, kas sasien šīs piecas grāmatas kopā, iespējams, tā ir dzīves kailuma izjūta, nāves tuvums un ikbrīža ilgošanās izstiept roku un noglāstīt dzidro gaisu. No 2666 nav iespējams aizbēgt, to nav iespējams ignorēt – tas ir paliekošs.
Emilija Borova (Emily Borrow), The New York Observer

Šis Bolanjo testaments ir prātam neaptverams. Sekodams Kafkas, Borhesa un Kortāsara pēdās, viņš neuzskata literatūru par kaut ko gatavu. Un 2666 ir tam apliecinājums. Bolanjo uzdrošinās nokāpt tagadnes kapenēs un par tām stāstīt. Vēl satraucošāks romāns vairs nav iespējams.
Maike Albata, Frankfurter Rundschau

2666 ir vieta, kuru autors sasniedzis un kurp tagad aicina savus lasītājus. Tas ir ilgs ceļš, bet, kā jau tas labākajos ceļojumos notiek, ieraudzījuši galamērķi, mēs atklāsim, ka laiku esam nevis zaudējuši, bet ieguvuši.
Rodrigo Fresāns (Rodrigo Fresán), Revista de Libros

Bolanjo monumentālais romāns apliecina šī rakstnieka augsto raudzi. Tas ērcinoši komplicēti, smacējoši salti un reizē neizmērojami smieklīgi uzstāda mūsu nihilistiski bezdievīgajam laikam diagnozi: pasaule ir liela un visur uzglūn ārprāts. [..] Skaitlis aizslēdz grāmatu kā zīmogs – kurš to uzlauž un nokāpj tās kambaru krēslā, rīkojas uz savu atbildību. [..] Bolanjo, tāpat kā Servantess un Stērns, Melvils un Prusts, Mūzils un Pinčons, atkal mēģina pasauli visā tās pilnībā notvert romānā. Bolanjo parāda no sliedēm izgājušas globalizētas pasaules apmātību, kurai pretī liek literatūru kā atjaunotnes spēku, pretmetu un pārtapšanas burvestību.
Andreass Breitenšteins, Neue Zürcher Zeitung

Lasot šo ārkārtīgi apjomīgo darbu, rodas sajūta, ka te nekas nav atstāts nejaušības ziņā, netrūkst neviena teikuma un neviens teikums nav lieks, bet tai pašā laikā romāns ir sava veida Tūkstoš un viena nakts, hrestomātija, kas pieblīvēta ar stāstiem, novelēm, pasakām, kuras ievietotas cita citā, visdažādākā rakstura stāstījumiem, kur kopā jaucas mīlestība, karš, joki, zinātniskā fantastika, noziegumi, šausmas, metafikcija, sapņi (pirmās asociācijas rodas ar Dzīve, lietošanas instrukcija), kas sazarojas kā tropisku džungļu biežņa un šķiet ritam no Bolanjo pirkstiem kā nevaldāmas iedvesmas lietus.
Andress Ibanjess (Andrés Ibáñez), ABC

Tas ir nevis romāns, bet tagadējo laiku breviārs, milzīga sēru un melanholijas rokasgrāmata. Barokāls un noslēpumains de profundis, kaislīgs romāns, ko sarakstījis cilvēks, kurš miris no literatūras un literatūrai un kurš atstāj dzīvajiem šo grāmatu, līdzīgi kā zaudētāju armija atkāpjoties atstāj aiz sevis izdegušu zemi. [..] Šī būs modernā grāmata, kam modernitāte ir vienaldzīga. [..] Tas būs neaizmirstami.
Olivjē Monī (Olivier Mony), Le Figaro

Bolanjo raksta tā, it kā visa pasaule būtu poētiskā materiāla iegula. Viss atkarīgs no skatiena, no tā, kā tas pieskaras lietām. Un Bolanjo skatiens brīnišķīgi spēlējas ar attālumiem, ar lielākām un mazākām nobīdēm, kas ļauj iegūt jaunus un īpatnējus redzesleņķus... Bolanjo valoda, viņa spēja veidot tekstus, kas vienlaikus izsit no sliedēm, dzirksteļo un šķiet bezgala tuvi, ir paņēmiens, kā turēties pretī ļaunumam, naidīgumam, viduvējībai.
Rafaels Rerolls (Raphaëlle Rérolle), Le Monde des Livres


Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Projekts īstenots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas līdzfinansējumu.

Iesaki draugiem