100 dzejoļi Latvijai

Jaunums

Krājums "100 dzejoļi Latvijai" palūkojas neierastā veidā uz Latvijas simts gadu garo ceļu – ar 100 dzejnieku 100 dzejoļiem, kas tapuši laikposmā no 1918. gada līdz 2017. gadam. Šis krājums nepretendē uz zinātnisku latviešu dzejas izpēti simts gadu laikposmā, tajā iekļauto darbu izvēle ir subjektīva. Krājums sakārtots, izvēloties katrā gadā, sākot no 1918. gada līdz 2017. gadam, kāda latviešu dzejnieka dzejoli, kas publicēts atbilstošajā gadā izdotā dzejoļu krājumā (nav ņemts vērā dzejoļa uzrakstīšanas gads). Problemātiska bija dzejoļu atlase 20. gs. 40.–50. gados, jo krājumā nav iekļauti padomju Latviju slavinoši dzejoļi, tāpēc, atspoguļojot 1945., 1951., 1954. gadu, izmantoti trīs dzejoļu pirmpublicējumi periodikā.

Krājuma pievienotā vērtība ir ilustratīvais materiāls desmit fotogrāfijās, kas ataino dzejnieku radošu kopā būšanu, kā arī tikšanās brīžus ar lasītājiem dažādās Latvijas pilsētās.

Dzejoļi, raugoties simts gadu griezumā, atklāj patiesu latviešu dzejnieku mīlestību pret savu zemi un dziļu dabas izpratni.

Dzejnieki raksta gan par piederību Latvijas valstij, kas allaž ir bijusi un būs sargājama, gan arī par lokālu piederību konkrētām Latvijas vietām. Daudzos dzejoļos akcentēta vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nepieciešamība: sāpes par zaudējumiem karos, tautas došanās bēgļu gaitās, nacionālās valsts zaudēšana, dzīve svešumā un šeit, Latvijā, padomju okupācijas gados.

Dzejoļos pausta dziļa godbijība pret latviešu valodu, tās dialektiem, apliecinot, ka valoda ir mūsu identitātes pamats.

Vairākos darbos akcentētas tautas garīgās vērtības (folklora, rakstnieku radītie simboli, tautas tradīcijas, kultūrfakti u. c.), kas allaž ietekmējušas latvieša pasaules izpratni.

Protams, mums, latviešiem, ir daudz vairāk nekā simts dzejnieku, kuru devumā neapšaubāmi rodami nozīmīgi Latvijai veltīti dzejoļi. Krājums ir kā rosinājums lasītājam meklēt savus dzejoļus Latvijai, atsaukt atmiņā kāda mīļa dzejnieka radīto, iepazīt nezināmos un pārlūkot savos un bibliotēku grāmatplauktos latviešu dzejas krājumus, tā ielūkojoties Latvijas dvēselē.


Dzejnieku alfabētiskais rādītājs

Pēteris Aigars (1904–1971)
Andris Akmentiņš (1969)
Jānis Akuraters (1876–1937)
Aspazija (1865–1943)
Antons Austriņš (1884–1934)
Uldis Auseklis (1941)
Imants Auziņš (1937–2013)
Daina Avotiņa (1926)
Viktors Avotiņš (1947)
Eriks Ādamsons (1907–1946)
Jānis Baltvilks (1944–2003)
Marta Bārbale (1933–2003)
Antons Bārda (1891–1981)
Vizma Belševica (1931–2005)
Normunds Beļskis (1959)
Mirdza Bendrupe (1910–1995)
Uldis Bērziņš (1944)
Baiba Bičole (1931)
Leonīds Breikšs (1908–1942)
Leons Briedis (1949)
Ronalds Briedis (1980)
Anna Brigadere (1861–1933)
Lija Brīdaka (1932)
Valija Brutāne (1911–1990)
Pēters Brūveris (1957–2011)
Vilis Cedriņš (1914–1946)
Māris Čaklais (1940–2003)
Aleksandrs Čaks (1901–1950)
Ēriks Drēziņš (1914–1942)
Andrejs Eglītis (1912–2006)
Ārija Elksne (1928–1984)
Jānis Elsbergs (1969)
Klāvs Elsbergs (1959–1987)
Jānis Ezeriņš (1891–1924)
Pēteris Ērmanis (1893–1969)
Guntars Godiņš (1958)
Jānis Grots (1901–1968)
Olafs Gūtmanis (1927–2012)
Anatols Imermanis (1914–1998)
Astrīde Ivaska (1926–2015)
Skaidrīte Kaldupe (1922–2013 )
Valdis Krāslavietis (1920–1994)
Juris Kronbergs (1946)
Alfreds Krūklis (1921–2003)
Kārlis Krūza (1884–1960)
Mirdza Ķempe (1907–1974 )
Elza Ķezbere (1911–2011)
Zinaīda Lazda (1902–1957)
Knuts Lesiņš (1909–2000)
Olga Lisovska (1928–2015)
Anda Līce (1941)
Laima Līvena (1943–2006)
Vitauts Ļūdēns (1937–2010)
Broņislava Martuževa (1924–2012)
Eva Mārtuža (1954)
Jānis Medenis (1903–1961)
Māris Melgalvs (1957–2005)
Valda Mora (1902–2001)
Roberts Mūks (1923–2006)
Valentīns Pelēcis (1908–1999)
Jānis Peters (1939)
Egils Plaudis (1931–1987)
Vilis Plūdonis (1874–1940)
Ziedonis Purvs (1923–1989)
Rainis (1865–1929)
Anna Rancāne (1959)
Jānis Rokpelnis (1945)
Pāvils Rozītis (1889–1937)
Rihards Rudzītis (1898–1960)
Valdis Rūja (1928)
Aivars Ruņģis (1925–2001)
Gunars Saliņš (1924–2010)
Bruno Saulītis (1922–1970)
Gunārs Selga (1929–1986)
Pēteris Sils (1908–1953)
Daina Sirmā (1958)
Jānis Sirmbārdis (1937–2015)
Arvīds Skalbe (1922–2002)
Kārlis Skalbe (1879–1945)
Knuts Skujenieks (1936)
Velta Sniķere (1920)
Jānis Sudrabkalns (1894–1975)
Veronika Strēlerte (1912–1995)
Olafs Stumbrs (1931–1996)
Arveds Švābe (1888–1959)
Ruta Štelmahere (1965)
Linards Tauns (1922–1963)
Velta Toma (1912–1999)
Ojārs Vācietis (1933–1983)
Laimonis Vāczemnieks (1929–1998)
Vilis Veldre (1908–1940)
Jānis Veselis (1896–1962)
Andris Vējāns (1927–2005)
Edvarts Virza (1883–1940)
Pāvils Vīlips (1901–1979)
Inese Zandere (1958)
Klāra Zāle (1911–2003)
Māra Zālīte (1952)
Aina Zemdega (1924–2006)
Imants Ziedonis (1933–2013)

Publikācijas

Iesaki draugiem