Poseidona galva

Drīzumā

Rakstnieka Egīla Ventera (1964) stāstu izlasi “Poseidona galva” veido astoņi īsprozas darbi, kas sarakstīti laikā no 1987. līdz pat 2017. gadam, taču tie sakārtoti atpakaļejošā laika secībā. Var sacīt – Laiks ir visu stāstu galvenais varonis.

E. Ventera stāsti ir proza, kuru gribas nosaukt par “aisberga” tipa literatūru – tajā par būtisku satura komponentu kļūst zemteksts, citiem vārdiem izsakoties, – tas, kas nav uzrakstīts, bet tikai nojaušams, tāpēc darbus raksturo intriģējoši paradoksi. Stāsti lielākoties saistīti ar kādu traģisku – daļēji vai pilnībā kriminālu – notikumu. Šos īsprozas darbus vieno arī mūžsenā tēma – mīlestība, kaut gan autors stāsta galvenokārt par mīlestības trūkumu. Taču galvenais stāstos ir tas, kas atrodas aiz sižeta, – tēlu izjūtas, domas, savstarpējās attiecības un – pāri visam – attiecības ar Laiku kā visa spoguli, atstarotāju un izgaismotāju. Prozas ritms un meistarīgā valoda rada tekstā valdzinošu, pārsteidzošu poētisku muzikalitāti, jo tajā ārkārtīgi nozīmīga ir noskaņa, nevis vienīgi kailais, izlasāmais saturs.

Vēl viena Ventera stāstu kvalitātes iezīme ir kinematogrāfiskā vizualitāte, kuru autors prasmīgi uzbur, veidojot notiekošā vidi. Autors ir atradis tikai pašas nepieciešamākās raksturojušas detaļas, kuras reizē ir gan konkrētas, gan iegūst metaforisku nozīmi.

Līdz šim izdotas septiņas E. Ventera grāmatas; no tām jaunākā ir Apgādā Zvaigzne ABC izdotais romāns “Atlantīda, kāda tā ir” (2015).

Iesaki draugiem