Viss mūžs

Ein ganzes Leben

Vienkāršs un dziļi aizkustinošs stāsts.

Saskaņā ar dzimšanas apliecību, kura viņa skatījumā nebija pat iztērētās zīmogtintes vērta, Egeram apritēja septiņdesmit deviņi gadi. Viņš bija izturējis ilgāk, nekā pats jebkad būtu uzlūkojis par iespējamu, un kopumā varēja būt apmierināts. Viņš bija pārcietis savu bērnību, karu un lavīnu. [..] Viņš bija mīlējis. Un bija iemantojis nojausmu par to, kurp var aizvest mīlestība. Nekad nebija apjucis tiktāl, lai ticētu Dievam, un nebaidījās no nāves. Viņš nespēja atcerēties, no kurienes ir nācis, un beigu beigās nezināja arī, uz kurieni aizies. Taču uz starplaiku, uz savu mūžu viņš varēja atskatīties bez nožēlas, ar aprautiem smiekliem un vienu vienīgu lielu brīnīšanos.

“Roberts Zētālers stāsta par šo mūžu ar laikposma miju, atmiņu zibšņiem, saviļņojoši, eleganti, bez neviena lieka vārda.”
Die Welt

Roberts Zētālers (Robert Seethaler, dz. 1966) ir austriešu rakstnieks. Viņš darbojies arī teātra un kino mākslā. R. Zētālers par saviem romāniem un scenārijiem saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp par romānu “Viss mūžs” viņam piešķirta Grimmelshauzena balva.

No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.


Roberts Zētālers stāsta par šo mūžu ar laikposmu miju, atmiņu zibšņiem, saviļņojoši, eleganti, bez neviena lieka vārda.
Die Welt

Kas par brīnišķīgu autoru, kurš spēj mūs tik dziļi saviļņot ar neaizmirstamu grāmatu.
Elke Heidenreiha, FAZ

“Viss mūžs” apkopo vairāk nekā septiņus gadu desmitus garu dzīvi nedaudzās iespaidīgās ainās, pilnās ar noskaņu un metaforām.
Spiegel Online

Tik daudz klusuma un lakonisma var sastapt reti. Taču šai grāmatai un tās varonim piestāv viss klusais un vienkāršais. Dzīves un nāves hronika vecā pasaulē un reizē rāma pazemības mācībstunda.
Frankfurter Rundschau

No šīs grāmatas staro liels, nomierinošs spēks. Salīdzinājumā ar tālo, arhaisko kalnu pasauli sīkas šķiet mūsu komfortablās eksistences problēmas. Tomēr par šo pasauli tiek stāstīts tādā veidā, ka tā neliekas sveša. Drīzāk šķiet, ka Roberts Zētālers apraksta nevis nomaļu ģeogrāfisku apvidu, bet gan dvēseles ainavu, ko pazīstam mēs visi, jo katrs nesam to sevī.
Deutschlandfunk

Ir ļoti vērtīgi ieiet šajā rāmajā stāstījumā kā garā dienā kalnu pļavā, klusumā, tālu no cilvēkiem, no ielejas trokšņa, aifoniem un automašīnām un pajautāt sev: bet kāda ir mana pasaule? Kā es dzīvošu un kā miršu?
Süddeutsche Zeitung

Iesaki draugiem