Māris Rungulis

Es piedzimu Liepājā 1950. gada 16. maijā. Nākamajās desmitgadēs beidzu Liepājas 5.vidusskolu un Latvijas Universitātes žurnālistikas nodaļu.

Dzīvojot Liepājā, pilsētā ar senām literārām tradīcijām, jau vidusskolas gados iesaistījos Liepājas literārajā apvienībā, kas darbojās pilsētas laikraksta „Komunists” (tagad „Kurzemes Vārds”) paspārnē, kur tolaik varēja konsultēties pie tādiem pieredzējušiem autoriem kā Egons Līvs, Olafs Gūtmanis, Nora Kalna u.c. Arī mans pirmais dzejolis „Kadiķu ogas” 1968. gadā ir publicēts vietējā laikrakstā.

Studiju gados man iznāca (bet varbūt laimējās) strādāt dažādus darbus: gan par ugunsdzēsēju un fotogrāfu muzejā, gan par inkasentu bankā un korespondentu Liepājas pilsētas laikrakstā, kur iemācījos žurnālista profesijas pamatlietas.

Pēc studijām sākās manas gaitas bērnu preses izdevumos – laikrakstā „Pionieris” un žurnālā „Zīlīte”, bet 1991. gadā izveidoju atsevišķu žurnālu maziem bērniem „Ezis”, ko rediģēju līdz 2003.gada rudenim, kad nelaimes gadījumā gāja bojā mans tuvs draugs un kolēģis, žurnāla „Zīlīte” galvenais redaktors Jānis Baltvilks. Tad pārņēmu „Zīlītes” redaktora pienākumus un vēl joprojām veidoju „Zīlītes” pēdējo gadu modeli – žurnālu bērniem par dabu, jo arī puse no manas dzīves paiet dabā, ārpus Rīgas – Ogres pusē, Ogres upes malā.

Paralēli darbam presē esmu sarakstījis un izdevis vairākus desmitus grāmatu bērniem un jauniešiem: 

Dzejoļu krājumi:
„Rasas pilieni”(1979); „Vēja spēles”(1984); „Vakara pasakas”(1991); „Balti putu viļņi lēkā”(1993);  „Pele un karamele”(1999);  „Čiepa liepā”(1999); „Lietus attin bārdu”(2001); „Pūce pūcējas visu nakti” (2004); Pasaka par Tebras bebru” (2007);
„Tipu, tapu, plunkš!” (2008); „Tuk, tuk, mizgrauzi!” (2008); „Olu skola” (2010).

Stāstu grāmatas:
„Ilmārs un Laima”(1991; atkārtoti1999); „Stāsti par Ādolfu un Emīliju”(1994);  „Tas, kas lēkā visu nakti”(1999);  „Platmales acis”(2000);  „Frīda – frikadele”(2000); „Divdabis un Stulbcepure”(2003, atkātoti 2008);  „Vardes kurkst kabatās”(2004), „Sirsniņsalas” (2004); „Gliemežvāks” (2005); „Zaļā menca” (2006); „Taksis Maksis” (2007); „Avenes” (2008); „Sniega cilvēki” (2008); "Kaķu ģenerālis" (2009); "Aste, ko luncināt"(2011); "Nekrietnais Alfrēds" (2012).

Esmu veidojis (vācis materiālus, apstrādājis, sastādījis) mūsdienu bērnu folkloras un jaunrades grāmatas:
„Spoku stāsti”(1991); „Spoku un joku stāsti”(1992); „Joku stāsti”(1996); „Burbuļmātei deguns garš”(1992); „Es stāstu pasaku”(1993);  „Ežu pasakas”(1994);  „Kaķis lēca smēdē”(1994);  „Atgadījums manā dzīvē”(1995); „Spoku vakars”(1996);  „Jānis, bānis, amerikānis”(1999); „Kungu kapsētas spoks” (2005); "Maziņš eža puskažociņš" (2009).

Par bērnu un jauniešu literatūru:
„Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi” (2010).

Man ļoti ir laimējies ar lasītājiem – manas grāmatas vairākkārt ir ieguvušas Bērnu žūrijas balvas: „Divdabis un Stulbcepure” 2005. gadā, „Sirsniņsalas” un „Vardes kurkst kabatās” – 2006. gadā, „Gliemežvāks” un „Kungu kapsētas spoks” – 2006. gadā, "Taksis Maksis" - 2007. gadā, „Avenes” un „Pasaka par Tebras Bebru” – 2008. gadā, „Sniega cilvēki” – 2009. gadā, “Kaķu ģenerālis” – 2010. gadā.

Savukārt par grāmatu „Frīda Frikadele” esmu saņēmis godalgu Preses nama konkursā (2000), „Sirsniņsalas” un „Divdabis un Stulbcepure” ir izpelnījušās Jāņa Baltvilka balvu (2005), „Zaļā menca” Pastariņa prēmiju (2007), bet „Kaķu ģenerālis” Literatūras gada balvu (2009).

Iesaki draugiem