Linda Nemiera (Dreimane)

Kur esat mācījusies:    

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, pabeigta 1999. g.

Kur esat studējusi:    

Latvija universitāte, Ekonomikas un Vadības fakultāte, bakalaurs, 2008. g.

Interesantākās darbavietas Jūsu dzīvē:    

NBS Gaisa spēku štābs, Operatīvās daļas plānošanas speciālists, 1999.-2001. g.
L’Oreal Baltic produktu menedžeris, 2005.-2007. g.
Avon Latvija mārketinga daļas vadītāja, 2009.-2011.g.

Jūsu vaļasprieki:    

Ceļošana, moto braukšana (ar motociklu :) ), adīšana

Cik grāmatas Jums ir iznākušas anketas aizpildīšanas brīdī?    

4

Lūdzu, uzrakstiet to nosaukumus:    

1. Vilcenes stāsts
2. Septiņi
3. Kaķa lāsts
4. Lidojums

Jūsu apbalvojumi (ieskaitot nominācijas):    

Lielā lasītāju gada balva 2011 par „Vilcenes stāsts”,
Jauniešu žūrijas 2. vieta par „Vilcenes stāsts”

Ko Jūs vēlētos pastāstīt par sevi saviem lasītājiem?

Es esmu trauksmaina un nemierīga. Man ātri viss apnīk un nevajag daudz laika, lai zaudētu interesi par lietām, kas vēl vakar aizrāva un intriģēja. Man ome vienmēr pārmeta, ka es visu pametot pusceļā. Varbūt tāpēc sāku studēt vēsturi, bet drīz vien pārmetos uz Vadības zinībām, kuras gan ar sakostiem zobiem pabeidzu. Varbūt tāpēc esmu nomainījusi vairāk kā septiņas darba vietas – sāku strādāt uzreiz pēc ģimnāzijas un pirmais darbs man bija Bruņotajos spēkos – Gaisu spēku štābā, kuram sekoja dažādi menedžeru amati kosmētikas kompānijās.

Bet ir divas lietas, kurām pieder mana sirds un bez kurām dzīve nav iedomājama – grāmatas un ceļošana. Es lasu grāmatas, drīzāk apriju tās ar visiem vāciņiem – sākot no pasakām, beidzot ar enciklopēdijām par šaujamieroču kalibriem. Man ir atkarība no tintes un līmes smaržas, no papīra pieskāriena pirkstiem. Un es rakstu grāmatas – bet šeit nav manas brīvās gribas. Stāsti par maģiskiem piedzīvojumiem atnāk pie manis sapnī. Stāv pie gultas un dīc tik ilgi, kamēr es ar smagu nopūtu no rīta ceļos un pierakstu to liecības. Tēli un varoņi seko manām ikdienas gaitām un ar apkārtējo cilvēku palīdzību, ietērpj savu sakāmo vārdos, piešķir sev vaibstus, žestus un izturēšanos. Gluži kā uzcītīga ogu vācēja, es savā iztēles groziņā lasu pa vienai vien sulīgai drupačai, ko iekļaut savos stāstos. Visvairāk drupaču var salasīt ceļojumu laikā – citreiz pielasu pilnu vezumuMani aizrauj mistika un stāsti par dzīvi mainošām pieredzēm, par paradigmu nobīdēm. Es lasu K.Kastaņedu un dzīvoju pēc tolteku priekšrakstiem. Bieži kļūdos un zaudēju cīņā ar savu vājo, cilvēcisko Es – trinu mēli, solu un neizdaru, ņemu visu pie sirds, izdaru pieņēmumus un pārdzīvoju, kad tie nepiepildās, necenšos pēc labākās sirdsapziņas.

Ceļojuma laikā pa ASV, Mohaves tuksnesī saņēmu brīdinājumu – melns krauklis nolaidās smiltīs un paraudzījās ar savu melno pērļu actiņu un teica: „Beidz niekoties. Sāc strādāt.”

Es aizbraucu mājās un ķēros pie darba – uzrakstīju „Septiņi”, kurš pie manis jau atnāca sen – Stambulā vērojot kā rietošā saule sapinusies minaretu slaidajos pirkstos.

Savā ziņā esmu līdzīga „Kaķa lāsta” galvenajai varonei Leonīdai Fēliksai – lai kā arī dzīve nemētātu – cenšos nokrist uz visām četrām un pie tam, saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi.

Dievinu kaķus un uzskatu, ka tās ir mazas, pūkainas personības, kurām nav jāprot runāt, lai paustu viedokli par mums. Arī „Kaķa lāsts” tapa kā veltījums šiem mazajiem mājas gariņiem.

Patlaban gan manā mājā ir iemitinājies kāds cits mazs, bet ļoti svarīgs gariņš – mans lieliskais dēls, kas bagātina katru dienu ar fantastiskiem stiķiem un niķiem, kas liek nobālēt pasaules mēroga fantastiem izdomas ziņā!

Bet kad apjūku, apmaldos savos sapņos – tad ņemu talkā Taro. Kārtis kā uzticama karte vienmēr izvedīs no Mīnotaura labirinta. Jo ticu – patiesība ir tur ārā!

Kura (latviešu vai ārvalstu) autora darbus Jūs ieteiktu izlasīt saviem lasītājiem?    

R.Holdstoks
U. Le Gvina
Dž. Mārtins