Ruta Skrebele

Kur esat mācījusies:    

Gaiņu 8-gadīgā skola (no 1975. – 1983.) (Šādas skolas vairāk nav, tā nodega kaut kad 80 – to gadu vidū vai beigās)
Līvānu 1. vidusskola (no 1983. – 1986.)


Kur esat studējusi:    

Liepājas Pedagoģiskais institūts (no 1986. – 1991.) (Tolaik, kad studēju augstskolu tā sauca, tagad tā ir Liepājas universitāte)


Interesantākās darbavietas Jūsu dzīvē:    

Manā dzīvē ir tikai divas nopietnas darba vietas: Kaibalas pamatskola un Ogresgala pamatskola.
Kādu laiciņu esmu strādājusi par drāmas skolotāju arī Lielvārdes pamatskolā un Lielvārdes Mākslas skolā „Mākslas aptieka”. Interesantākā darba vieta – Kaibalas pamatskola, kur biju nostrādājusi gandrīz 20 gadus.(Skola tika reorganizēta, likvidētas vecākās klases, tāpēc no šīs skolas bija jāaiziet.) Latviešu valodu un literatūru tagad mācu Ogresgala pamatskolā, jo mana profesija ir latviešu valodas un literatūras skolotāja.


Jūsu vaļasprieki:    

Zīmēšana, teātra spēlēšana, grāmatu lasīšana un sēņošana.

Cik grāmatas Jums ir iznākušas anketas aizpildīšanas brīdī?    

Viena.


Lūdzu, uzrakstiet to nosaukumus:    

1. „Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata”


Jūsu apbalvojumi (ieskaitot nominācijas):    

Konkursa „Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” laureāte


Ko Jūs vēlētos pastāstīt par sevi saviem lasītājiem?    

Jau kopš agras bērnības lielā cieņā man grāmatas. Atceros, ka pati pirmā grāmatiņa, ko izlasīju bērnībā patstāvīgi, bija Alfa Preisena „Par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz desmit.” Otra ļoti mīļa grāmata bija „Sudraba smildziņa”, kur apkopotas latviešu tautasdziesmas. Ļoti patika arī grāmatas ilustrācijas (ilustrāciju autors Kārlis Sūniņš). Bērnībā un arī tagad man ļoti svarīgi liekas arī mākslinieki, kas grāmatas ilustrē. Laikam jau tāpēc, ka pašai ļoti patika zīmēt, bērnībā lielu uzmanību pievērsu arī grāmatu māksliniekiem. Tagad daudzi brīnās, kā es atceros arī grāmatas mākslinieku. Manas simpātijas bērnībā guva tādi mākslinieki kā Karmena Dāle, Eiženija Heniša, Ilona Ceipe, Margarita Stāraste, Indulis Zvagūzis, Kārlis Sūniņš, Tālivaldis Banis u. c. Ļoti patika mākslinieces Veltas Toropinas ilustrācijas. Lasīju žurnālu „Zīlīte” un nekļūdīgi varēju atšķirt šīs mākslinieces zīmējumus no pārējiem. Mūsdienās bieži vien cīnāmies par to, lai bērni lasītu grāmatas. Mani vecāki cīnījās par to, lai es nelasītu grāmatas. Ar grāmatu lasīšanu biju tā aizrāvusies, ka labprāt kaut kur nolīdu un paslēpos, lai mani neviens netraucē. Tā kā dzīvoju laukos, tad vecākiem vienmēr atradās kādi darbi, kas man jādara. Īpaši jau vasarā. Tāpēc slēpos no vecākiem, lai mani neatrod. Vecāki tad izdomāja – paslēpt no manis grāmatu, ko biju iesākusi lasīt, un tikai tad, kad darbiņš padarīts, atdeva to lasīšanai.

Grāmatas ģimenē lasīja arī tētis un mans brālis, kas bija par mani 7 gadus jaunāks. Mums katram bija savs grāmatplaukts. Pēc viena negadījuma, kad manu mīļāko bērnības grāmatu „Sudraba smildziņa” sagrauza suns, kuru brālis bija atstājis ārā pagalmā, sāku no brāļa savas grāmatas slēpt. Dažas, kas man likās interesantas un gana jaukas, slepeni paņēmu no brāļa grāmatplaukta un ieliku savējā. Uzskatīju, ka brālis tik labas grāmatas nav pelnījis. Kad brālis pamanīja, ka viņa grāmatas pazudušas, viņš atkal tās pārlika savējā plauktā, bet pēc brītiņa es atkal savējā… Tā tas turpinājās ilgi. Visvairāk pārliktā grāmata no plaukta plauktā bija V. Plūdoņa „Vītola stabulīte”, kuru brālim bija uzdāvinājusi klases audzinātāja par labām sekmēm mācībās. Pašlaik šī grāmata atrodas pie manis Lielvārdes dzīvoklī, jo brālis pēc vairākiem gadiem pats man to labprātīgi atdeva. Tagad esmu priecīga par to, ka grāmatu lasīšana mūsu ģimenē bija aktuāla jau bērnībā. Varbūt tāpēc grāmatu lasīšana kļuvusi arī par manu vaļasprieku. Par paraugu bērniem kalpo vecāki. Man tāds bija tēvs, kas lasīja ļoti daudz. Tāpēc mūsdienās bieži vien sāp sirds par to, ka tik daudzi bērni maz lasa vai nelasa nemaz. Un kā gan mēs no bērna varam prasīt, lai lasa grāmatas, ka daudzi vecāki paši bieži vien tās nelasa.


Kura (latviešu vai ārvalstu) autora darbus Jūs ieteiktu izlasīt saviem lasītājiem?    

Pieaugušajiem - Veras Volkēvičas „Pļauku”. Tā kā mani lasītāji pārsvarā ir bērnu auditorija, tad uzskatu, ka jālasa labi bērnu darbi. Tādi autori, manuprāt, ir Astrida Lindgrēne, Ērihs Kestners, Roalds Dāls, Zenta Ērgle, Ēriks Kūlis u. c.

Iesaki draugiem